Pārlocīta papīra lapiņa, visas lappuses aizpildītas krievu valodā rokrakstā ar tinti.
Zīmējumi: 1. lappuse - augšējā malā lapu koks uzkalniņā; apakšējā malā ezers ar koku puduri krastā.
2. lappusē - augšējā malā vairāki plīvojoši sarkanas krāsas karogi; apakšējā malā - raibi ziedi un trīs sieviešu figūras.
3. lappusē - daļēji redzama saule no mākoņu apakšas; apakšējā malā uz zaļumiem uzlikts latviešu etnogrāfisks vainags.
4. lappusē - upīte ar bērziem kreisajā krastā un koku puduri labajā; pie kreisā krasta sievietes figūra.
Nosūtījis Eduards Sidrabs 1950. gada 8. martāno cietuma Maskavā sievai Elzai Latvijā. Saturā - par sievas sūtīto fotogrāfiju saņemšanu; par atļauju mēnesī rakstīt divas vēstules un divas - saņemt.
Abstract (latvian):
E. Sidrabs dzimis 1898. gada 18. novembrī Rīgā mācās B. Blūma mākslas skolā, papildinās pie gleznotāja Ludolfa Liberta. Pēc 1. pasaules karā gūtā smagā ievainojuma strādā ar kreiso roku. 20. gs. 20. - 30. gados darbojas mākslinieku apvienībās "Radigars" un "Zaļā Vārna". No 1944. gada ir LPSR Mākslinieku savienības biedrs.1949. gada 28. janvārī arestēts un 27. augustā notiesāts uz 10 gadiem ieslodzījuma labošanas darbu nometnē par nacistu okupācijas laika laikraksta korespondenta Jāņa Buduļa slēpšanu un dokumentu sagādāšanu. Ieslodzījumā atradies cietumā Maskavā, Ozerlagā (Irkutskas apgabals, KPFSR), Komi APSR - Vorkutā un Intā. E. Sidrabs kļūst pazīstams, kad 1956. gadā Intā pēc atbrīvošanas veido pieminekli "Dzimtenei" nometnē mirušajiem baltiešiem. Pēc atgriešanās Latvijā strādā gan cilnī, gan apaļskulptūrā, izmantojot koku, šamotu, terakotu. Izpilda vairākus pasūtījumus tēlniecības darbiem Līksnas, Viļakas un Daugavpils baznīcās.
E. Sidrabs mirst 1963. gada 17. septembrī.