Mežaparks ir unikāls būvmākslas un pilsētplānošanas piemineklis – pilsēta dārzs ar semantiski piesātinātu ielu un publiskās telpas izveides vēsturi, unikālu privātmāju un rekreācijas ēku arhitektūru. Mežaparka villu būvniecība vēsturiski tiek iedalīta divos posmos – no 1900.- 1910. gadam, kad dienvidaustrumu daļā parku arhitekts G.F.Kūfalts, respektējot vietas ainaviskos dotumus – reljefu, mežus, Ķīšezera tuvumu, projektēja ielu trases aptuveni 20 km kopgarumā. Otrā būvniecības kārta noritēja laikā pēc 1910. gada, kad pēc vācu arhitekta un pilsētbūvnieka H.Janzena projekta tika labiekārtota teritorijas ziemeļu daļa ap 40 ha platībā. Oriģinālo seju Mežaparka villu rajons ieguva specifisko apbūves pamatprincipu, speciālo noteikumu un būvierobežojumu dēļ, kas regulēja ēku augstumu, lielumu, novietojumu, izmantošanas veidu, atsevišķu elementu risinājumus, neapbūvējamās teritorijas proporcijas lielumu u.c., rezultātā modelējot šo teritoriju kā vienotu pilsētbūvniecisku ansambli.
Object location (*):
National Library of Latvia
Location department:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija