„Jau pa gabalu dižais Oliņa kalns, kā ķīlis vareni izslējis savu klinšu smaili, sveicina ceļiniekus. Turpat kreisajā krastā paceļas Sēlpils pilskalns. Tā abi šie milži rada Daugavā spēcīgās Oliņa krāces. Vispims kāpjam pirmajā kalnā [Oliņkalnā]. Šaura līču loču taciņa, gar ozoliem un lazdām noaugušu krauju mūs ved kalna virsotnē. Te plašs skats uz Sēlijas pusi, kas paliek ikvienam neizdzēšamā atmiņā. Kupli žuburoti ozoli zem saviem zariem dod veldzi un atpūtu saules dienās un mieru sapņotājiem klusajos vasaras vakaros.” (Avots: Ilgvars. Pūt. Vējiņi!: Ekskursijas piezīmes // Jēkabpils Vēstnesis.-1937.-24.jūnijs
Abstract (latvian):
Appludināts 1965.gadā, uzbūvējot Pļaviņu HES un ierīkojot Pļaviņu ūdenskrātuvi