Liepājas Mārtiņa Lutera baznīca ir unikāla 20. gadsimta sākuma tāda veida celtne Latvijā. Dievnama monumentālā ārpuse neparasti veiksmīgi kontrastē ar iekšējās telpas gaišumu un vieglumu. 1892. gadā Brīvības un Jelgavas ielu stūrī uzcēla koka baznīciņu bez torņa, kuru iesvētīja tā paša gada 25. oktobrī. Ar 1901. gada 1. jūliju Kurzemes konsistorija apstiprināja jauno draudzi ar nosaukumu „Jaunliepājas latviešu evanģēliski luteriskā draudze”. 1914. gada 18. maijā notika pamatu akmeņa likšana tagadējai baznīcai. Dažādu iemeslu dēļ celtniecība ieilga uz 20 gadiem. 1934. gada 20. jūnijā jaunā baznīca tiek nosaukta par Jaunliepājas Lutera baznīcu. 1934. gada 8. jūlijā, kaut arī bez torņa, notika jaunās baznīcas iesvētīšana. Jauno baznīcu iesvētīja arhibīskaps prof. Dr. Teol. T. Grīnbergs. 1934. gada 10. decembrī tiek iesvētīts baznīcas zvans. Kopš 1940. gada baznīca tiek pārdēvēta par Liepājas Mārtiņa Lutera evanģēliski luterisko baznīcu