Neatkarīgajā Latvijā azartspēles bija aizliegtas kopš 1919. gada 5. decembra, kad Tautas padome piemēroja tiesību kontinuitātes principu attiecībā uz agrākās Krievijas impērijas likumiem Latvijas teritorijā. 1921. gadā 27. jūnijā kāds Kārlis Bērziņš iesniedza lūgumu iekšlietu ministram Albertam Kviesim, izsakot vēlēšanos kopā ar Vācijas pavalstnieku Hermanu Heldtu, Dancigas kūrmājas «Kazino Coppot» līdzīpašnieku, Rīgas jūrmalā ierīkot kazino. Saņēmis noraidošu atbildi viņš atkārto prasījumu tā paša gada 3. septembrī Rīgas jūrmalas pilsētas dome nolēma līdzekļus karā nopostītās pilsētas attīstībai iegūt ar kazino palīdzību un noslēdza līgumu ar K. Bērziņa pārstāvēto «Rīgas jūrmalas tirdzniecības, banku un sporta sabiedrību» un virzīja jautājumu valdībā. 1922. gada 20. jūlijā Ministru kabinets pret kazino vairs neiebilda
Abstract (latvian):
Rīgas jūrmalas kazino tika atklāts 1922. gada 17. novembrī Bulduru viesnīcas telpās