Neatkarīgajā Latvijā azartspēles bija aizliegtas kopš 1919. gada 5. decembra, kad Tautas padome piemēroja tiesību kontinuitātes principu attiecībā uz agrākās Krievijas impērijas likumiem Latvijas teritorijā. 1921. gadā 27. jūnijā kāds Kārlis Bērziņš iesniedza lūgumu iekšlietu ministram Albertam Kviesim, izsakot vēlēšanos kopā ar Vācijas pavalstnieku Hermanu Heldtu, Dancigas kūrmājas «Kazino Coppot» līdzīpašnieku, Rīgas jūrmalā ierīkot kazino. Saņēmis noraidošu atbildi viņš atkārto prasījumu tā paša gada 3. septembrī Rīgas jūrmalas pilsētas dome nolēma līdzekļus karā nopostītās pilsētas attīstībai iegūt ar kazino palīdzību un noslēdza līgumu ar K. Bērziņa pārstāvēto «Rīgas jūrmalas tirdzniecības, banku un sporta sabiedrību» un virzīja jautājumu valdībā. 1922. gada 20. jūlijā Ministru kabinets pret kazino vairs neiebilda.
Abstract (latvian):
Kazino darbojās no 1922.gada 17.novembra līdz 1923.gada 12.maijam un no 1923.gada 9.jūnija līdz 1925.gada 24.novembrim
The copyright and neighboring rights status of this work has been assessed by the organization that has made the work available, but the organization was unable to make a conclusive determination regarding the copyright status. For additional information, please contact the organization that has made the work available. This work can be freely used for personal use, scientific research, or self-education.
APLIS statement of rights:
Copyright status not specified
APLIS access notice:
Accessible online (without the ability to download)