- Title:
- Rēzekne. Ainava pie pilsdrupām
- Creator:
- Krišjānis Vīburs
- Date created:
- [193-]
- Publisher:
- Rīga : Fotobrom
- Type group:
- Image
- Type:
- Postcard
Metadata
- Title:
- Rēzekne. Ainava pie pilsdrupām
- Creator:
- Krišjānis Vīburs
- Date created:
- [193-]
- Abstract (latvian):
- Ainava pie pilsdrupām Rēzeknē aptuveni 1930. gados
- Abstract (latvian):
- No 9. līdz 13. gadsimtam uz pakalna upes krastā atradās nocietināta seno latgaļu pils. 1285. gadā Rozitten pili uzcēlis vācu ordeņmestrs Šurborgas Vilhelms un tā bija celta kā Livonijas ordeņa fogota rezidence. 13. gadsimta beigās šajā vietā Livonijas ordeņa bruņinieki uzbūvēja divstāvu akmens pili, kuras galvenajā daļā bija trīs korpusi un trīsstāvu torņi. Lai iekļūtu pilī, vajadzēja pāriet pār paceļamo tiltu, iziet caur trim dzelzs vārtiem un pa ceļam, kas veda gar austrumu puses sienu, ieiet forburgā (priekšpilī). Tā kā pils bija stratēģiski nozīmīgs objekts, to ieņemt tīkoja krievi, lietuvieši, poļi, bet pilnībā nojauca zviedri 1656.–1660. gadā. Pēc tam kā cietoksni to vairs neatjaunoja. Sākot ar 1712. gadu apkārtējiem iedzīvotājiem tika oficiāli ļauts izmantot akmeņus no pils sienām savu māju un saimniecības ēku pamatu būvniecībai
- Abstract (latvian):
- Vēsturnieki apgalvo, ka paugurainais apvidus upes līkumā bija apdzīvots jau sirmā senatnē. No 13. līdz 16. gadsimtam pašreizējā Rēzeknes teritorija bija Livonijas valsts pils novada centrs. Pirmo reizi rakstos mūsu pilsēta minēta 1285. gadā ar nosaukumu „Rositten”
- Abstract (latvian):
- No 1582. gada Rēzekne bija Polijas – Lietuvas kņazistes sastāvā. 1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas Rēzekne kļuva par Krievijas impērijas daļu. Rēzeknes attīstību būtiski ietekmēja 1836. gadā šosejas Sanktpēterburga – Varšava būvniecība, bet vēlāk - 1860. gadā arī dzelzceļa līnijas Sanktpēterburga - Varšava būvniecība un 1904. gadā līnijas Ventspils – Ribinska būvniecība. Brīvvalsts laikā Rēzekne bija apriņķa pilsēta, un 1939. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 13,3 tūkstošus. Rēzeknieši galvenokārt strādāja nelielos rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumos, kā arī dzelzceļa transporta jomā. Šajā laikā Rēzekne kļuva par Latgales novada kultūras centru. Otrā pasaules kara laikā lielākā daļa sabiedrisko un dzīvojamo ēku Rēzeknē tika nopostītas, tāpēc pēc kara beigām nācās gandrīz pilnībā atjaunot kara sagrauto pilsētu. Šodien Rēzekne ir Latgales kultūras un izglītības centrs. Tā ir daudznacionāla pilsēta, kurā dzirdamas daudzas valodas un te draudzīgi sadzīvo dažādu tautību pārstāvji. Rēzekne ir pilsēta, kurā cilvēki dzīvo ar ticību sirdī un, iespējams, tāpēc Rēzeknei raksturīgas dzidrās baznīcas zvanu skaņas
- Object location (*):
- Māris Locs
- Data provider:
- Latvijas Nacionālā bibliotēka
- Is part of collection:
- Zudusī Latvija (Kolekcija)
- Publisher:
- Rīga : Fotobrom
- Format extent:
- 1 atklātne
- Subject:
- Atklātnes
- Subject:
- Pilsētas
- Subject:
- Upes
- Subject:
- Katoļu baznīcu ēkas
- Subject:
- Viduslaiku pilis
- Subject:
- Rēzeknes viduslaiku pils (Latvija)
- Geographic name:
- Latvija
- Geographic name:
- Rēzekne (Latvija)
- Format medium:
- Paper
- URL:
- http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14508/
- Place:
- Rēzekne
- Year:
- 1930
- Date captured:
- 07.06.2013
- APLIS copyright status:
- Undefined APLIS copyright status
- APLIS access rights:
- Undefined APLIS access rights
- APLIS statement of rights:
- Undefined APLIS copyright statement
- APLIS access notice:
- Undefined Access Notice for APLIS is not defined
- Blocked:
- Nē
- Type group:
- Image
- Type:
- Postcard
- URI:
-
https://dom.lndb.lv/data/obj/3549
RDF data | XML data
Archive files
| Name | Description | Size | Hash | |
|---|---|---|---|---|
| 1. | rezekne_ainavapiepilsdrupam_vecs.jpg | 178.7 KB | 819eedaa588701028aea7ef74e24d70c |
Please wait