Mežotne ir sena un slavena apdzīvota vieta 10 km uz rietumiem no Bauskas. Tā sākusi veidoties Lielupes kreisajā krastā - tur, kur upi šķērsojis Žemaitijas - Mežotnes - Rīgas ceļš un kur vēl šodien paceļas Mežotnes pilskalns un Vīnakalns. Jau 1. gs. beigās starp abiem kalniem atradusies senpilsēta. Stāvais Mežotnes pilskalns ir lielākais pilskalns Austrumzemgalē. 9.-13. gs. tas bijis Upmales novada centrs. Stipri nocietināto pilskalnu sargājuši augsti vaļņi un aizsarggrāvji. 30. un 40. gadu arheoloģiskajos izrakumos te konstatētas 14 celtnes un iegūtas 3604 senlietas. Rakstītie avoti vēsta, ka 1220. gadā Mežotnes pili aplenkuši krusta karotāji. Dodoties uzbrukumā, viņi pielietojuši akmeņu un uguns podu metamās ierīces, kā arī citu tālaika Latvijā vēl nepazīstamu kara tehniku. Kaujas laikā nogāzies paraktais pils valnis, un mežotniešiem nācies pamest nocietinājumus. Krustneši pili izlaupījuši un nodedzinājuši, taču zemgaļi to atkal atjaunojuši un vēl vairākus gadu desmitus (līdz 1272. gadam) izmantojuši kā vienu no galvenajiem atbalsta punktiem izmisīgajā cīņā par neatkarību