Ilūkste kā apdzīvota vieta, amatnieku un tirgotāju apmetne izveidojusies uz Pilskalnes (Šlosbergas) muižas zemes. Dokumentos pirmoreiz minēta 1559. gadā, pēc citiem avotiem, 1562. gadā. Pateicoties savai atrašanās vietai ceļu no Sēlijas vidienes, Lietuvas, Baltkrievijas un Daugavpils krustojumā Ilūkste sāka veidoties kā tirdzniecības centrs un no 1795. līdz 1949. gadam Ilūkste bija apriņķa centrs. 1892. gadā tai piešķīra ierobežotas pašvaldības tiesības. Ilūkstes apriņķī darbojās 50 baznīcas, 15 skolas un 150 krogi. Pirmā pasaules kara laikā Ilūkste vairākus gadus atradās tiešā frontes līnijas tuvumā un pilsēta tika nopostīta pilnībā. 1917. gadā Ilūkstei piešķīra pilnas pilsētas tiesības. Ilūkste cieta arī Otrā pasaules kara laikā. Mūsdienās Ilūkste ir klusa mazpilsēta, ko ieskauj gleznains dabas apvidus