1680. gadā Dursupes muižas īpašnieks Tukuma virspilskungs Matias fon Altenbokums baznīcas celtniecībai piešķīra zemes gabalu, kur no 1683. līdz 1687. gadam uzcēla mūra baznīcu, kas darbojās līdz 1728. gadam, kad ērģelnieka vainas dēļ nodega. Nodegušās baznīcas vietā 1730. gadā sāka celt jaunu, paplašinātu (spriežot pēc atsegtajiem pamatiem ar pagraba lodziņiem) mūra baznīcu, vienlaicīgi būvējot jaunu mācītājmuižas dzīvojamo ēku. 1736. gadā jaunā baznīca ar 500 sēdvietām bija uzcelta un kalpo vēl šodien. Baznīcas torņa smaile uzcelta 1889. gadā kā baznīcas patronu atzinības zīme ilggadējam mācītājam Hansam Fridriham Bernevicam (1812-1896). Līdz ar jaunas baznīcas celtniecību tika darinātas arī jaunas iekārtas, jo vecās pilnīgi gāja bojā ugunsgrēkā, izņemot divas koka skulptūras, kuras pieskaitāmas pie Latvijas koktēlnieku mākslinieciski vērtīgākajiem darinājumiem 17. gs. Visas iekārtas nav vienlaicīgi darinātas. Kanceli, portālu un kungu solu radījis Kurzemes hercoga tēlnieks Johans Mertens (1690-1737). Virs portāla un kungu sola skatāmi baznīcas patronu Strombergu, Grotusu un Rappes dzimtu ģērboņi. Tagad skatāmo altāri dāvinājusi Katrīna Elizabete fon Mirbaha 19. gs. vidū. Altārgleznu "Kristus pie krusta" gleznojis Drēzdenes Mākslas akadēmijas profesors Kristjānis Arnolds (1825-1890) un tā iesvētīta 1855. gada 4. septembrī. Ērģeles būvējis Kārlis Hermanis (1807-1868)