Pļaviņas atrodas vietā, kur Austrumlatvijas ledāja mēles kušanas ūdeņi pārrāva Sēlijas paugurvalni, izveidojot senleju. Pļaviņas atrodas šīs senlejas malā 8 km garā joslā Daugavas labajā krastā – Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejas galā, pilsētas gals iestiepjas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā Aiviekstes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā. Tagadējo Pļaviņu un bijušā Stukmaņu muižas apkaime bijusi apdzīvota jau ap 3. gs., par to liecina arheoloģiskie izrakumi Lokstenes pilskalnā, kā arī izrakumi 6 km no Pļaviņam Oliņkalna pilskalnā. Ziņas par Pļaviņām ir no Polijas-Zviedrijas kara laika (1600-1629), kad pie Aiviekstes ietekas Daugavā atradusies zviedru karaspēka nometne un uzceltas skanstis. Šie zviedru laika nocietinājumi ir saglabājušies līdz mūsu dienām. Pļaviņas robežojas rietumos ar Klintaines pagastu, ziemeļos ar Aiviekstes pagastu, dienvidos aiz Aiviekstes ir Jēkabpils rajona Krustpils pagasts, aiz Daugavas - Sēlpils pagasts