Pilsēta Rauna, kas izveidojās pie arhibīskapa pils, viduslaikos bijusi diezgan liela un aizņēmusi teritoriju no Lorenčiem līdz Mukauskām (4 km garumā). Rauna būtiski atšķīrās no tradicionālajām viduslaiku pilsētām - tai apkārt nebija mūru. 16.–18. gs. kari pilsētiņu pilnīgi nopostīja. 19. gs. Rauna sāka veidoties par lauku rūpniecības centru. Raunā darbojās cukurfabrika, papīra manufaktūra, degvīna fabrika, kā arī dzirnavas, kokzāģētavas un vērptuve. Tagadējais Raunas ciems radies ap 1900. gadu, kad no mācītājmuižas atdalīja apbūves gabalus. Tas strauji izauga pēc agrārās reformas, kad sadalīja muižas zemi