Raunas pils bija Rīgas arhibīskapu viņu ziemas rezidence, kur tie parasti uzturējās no Miķeļiem līdz Sveču dienai. Raunas pils sākumi meklējami 1262. gadā, kad pēc pirmā Rīgas arhibīskapa Alberta II Zauerbera (valdīja no 1253. līdz 1273. gadam) rīkojuma sākās būvdarbi. Sākotnēji tā bija taisnstūra celtne (47 x 35 m), kuru veidoja trīs korpusi, bet pieeju no ziemeļu puses noslēdza siena. Lieli pārbūves darbi notika arhibīskapa Jaspera Lindes (valdīja no 1509. līdz 1524. gadam) laikā, kad pils tika ievērojami paplašināta. Viens no uzceltajiem torņiem ieguva arhibīskapa vārdu un saucās par "Garo Kasparu". Pils lielajā svētku zālē bija uzgleznoti visu Rīgas bīskapu un arhibīskapu portreti ar nelielu epigrammu latīņu valodā katram no tiem. 1556. gadā pili izpostīja Livonijas ordeņa karaspēks, bet postīšanu turpināja krievu karaspēks Livonijas kara laikā (1558-1583). Pils no 1582. gada piederēja Polijas-Lietuvas valstij, bet no 17. gs. sākuma - zviedriem, jaunie īpašnieki centās to remontēt un uzturēt kārtībā. 1658. gadā poļu-zviedru - krievu savstarpējās cīņās pils smagi cieta un vairs netika atjaunota. 17. gs. beigās Raunā noārdīja visus priekšpils torņus un saglabājās vienīgi pils galvenie korpusi