Kopumā Liepāja var lepoties ar 250 gadu ilgu teātra vēsturi, taču līdz 1877.gadam, kad tika sarīkota pirmā teātra izrāde latviešu valodā, tā ir saistīta ar Liepājas vācu iedzīvotājiem. 1906.gadā nodibināja Liepājas Latviešu dramatisko biedrību, kas par savu galveno mērķi izvirzīja profesionāla latviešu teātra radīšanu, līdz ar 1907.gada A. Čehova "Tēvoča Vaņas" iestudējumu (vecajās Liepājas Latviešu biedrības telpās) sākās Latvijas vecākā profesionālā teātra vēsture. Kopš 20.gadsimta sākuma pilsētā plaši apsprieda jaunas teātra ēkas celtniecību. Vieta tam tika nolemta netālu no Lielās ielas, par arhitektu izvēlēja Karlu Euardu Štrandmani. Ēku sākta celt 1912.gadā - naudu šim mērķim ziedoja vairākas bagātas pilsētas biedrības. Teātra nams tika būvēts kā templis vai svētnīca, kurā var nojaust gan neoklasicisma, gan jūdendstila iezīmes. Ēka tika celta atbilstoša visām tā brīža lielu iestudējumu prasībām - zālē bija 600 skatītāju vietu, izcila akustika, augsta un 13,5 m plata skatuve. Ēku pilnīgi pabeidza 1917.gadā, taču savu darbību vecākais latviešu profesionālais teātris šeit sāka tikai pēc 1918.gada, kad darbu jaunajā ēkā uzsāka Liepājas Jaunais teātris (ierekšējais nosaukums - Liepājas Latviešu teātris). No 1934. līdz 1947.gadam šeit zem viena jumta ar jau minēto Liepājas Jauno teātri mitinājās arī Liepājas operas trupa, kas šeit uzstājās līdz pat 1950.gadam, taču Liepājas teātris šajās telpās darbību turpina vēl šodien.