Ebreji Jegavā parādījās pēc tam, kad hercogs Frīdrihs Kazimirs panāca to, ka 1692.g. landtāgā atcēla aizliegumu ebrejiem apmesties uz dzīvi pilsētā. Par sinagogas būvniecību Upes ielā jau tika lemts no 1875. līdz 1879.gadam. Jelgavas pilsētas arhitekts Oskars Aleksandrs Johans Bārs (Baar) uzprojektēja sinagogu ar lielu kupolu. Pie tās bija krāšņs dārzs, apjozts ar žogu, kurā notika kāzu rituāli. Sinagoga līdz mūsdienām nav saglabājusies - 1941.gada vasarā vācu okupācijas laikā to nodedzināja.