Nikolaja baznīcas jeb Svētās Vienības baznīcas pamatakmens likts 1904.gadā, to pabeidza celt 1907.gadā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna meta. Šis bija pirmais dievnams ar pastāvīgu latviešu pārvaldi, taču, lai iegūtu no krievu iestādēm atļauju šīs latviešu baznīcas celšanai, to bija spiesti nodēvēt par Nikolaja baznīcu par godu Krievijas caram. 1937.gadā to pārdēvēja par Sv. Vienības baznīcu, tā bija lielākā luterāņu baznīca Zemgalē ar vairāk nekā 1500 sēdvietām. II Pasules karā baznīca bija salīdzinoši maz cietusi, bet pēc padomju un partijas iestāžu rīkojumiem Dievnams tika pilnībā nojaukts 1954.gadā.