Jaunais rātsnams Jelgavā tika celts 1663.gadā un piederēja hercogam Frīdriham Kazimiram. Tad kad valdniekam sāka pietrūkt naudas, viņš to 1686.gadā pārdeva pilsētai. Tikai 1740.gadā maģistrāts nolemj namu pārbūvēt rātsnama vajadzībām - darbi turpinās līdz 1743.gadam. Pēc šīs pārbūves nams ieguva savu renesanses - barokālā stilā veidoto tornīti ar vējrādītāju (cilvēciņš ar karodziņu, uz kura iegravēts gadaskaitlis 1743). Ēkai tika piebūvētas papildus telpas 1849.gadā, bet pēc 1934.-1935.gadā veiktās pārbūves ēkai tika piešķirti neobaroka vaibsti. Attēlā ir redzama Rātsnama sēžu zāle augšstāvā, kurā pie sienas ir redzamas 10 hercogu ģīmetnes (no 1562. līdz 1795.gadam) un to laiku skapis. Rātsnams gāja bojā II Pasaules kara laikā.