19.gadsimta sākumā izveidotajos kapos atrodās ne tikai Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo piemineklis, bet arī piemineklis 500 vācu karavīriem. Ziemeļu kapos tika apbedīti arī vairāki sabiedriskie darbinieki - Liepājas navigācijas skolas vadītājs K.J. Dāls (1839-1904), būvuzņēmējs S. Kļepeņins (1855-1929), viens no pirmajiem latviešu ērģelniekiem, komponists J. Sērmūklis (1855-1913), Liepājas ostas izbūves virsinženieris un 1877.gada tilta projekta autors G. Semikoļenkovs (1845-1913), pagaidu atdusas vieta te bija arī O. Kalpakam, kas krita 1919.gada 6.martā (1919.gada 8.septembrī viņu pārapbedīja dzimtas kapos Meirānos, 1939.gadā pirmajā apbedīšanas vietā tika uzstadīta piemiņas zīme ar granītā kaltu uzrakstu: "Šie kapi, kur 1919.g. 11.martā guldīts 6.martā kaujā varoņnāvē kritušais Latviešu karaspēka virspavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks, bija viņa viņa pirmā atdusas vieta līdz mirstīgo atlieku pārvešanai uz viņa dzimtenes kapsētu Meirānos", kas tika nopostīta II Pasaules kara laikā, bet atjaunota 1989.gadā), vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris J. Klaviers (1865-1937).