J. G. Herdera piemineklis ir pirmais piemineklis Rīgā, kas veltīts kultūras darbiniekam. Tā ir vācu tēlnieka L. Šallera Veimārā 1850.gadā uzstādītā pieminekļa (augšdaļas) kopija. Bronzas pieminekļa rakurss ir izvēlēts tā, lai seja būtu pretī J.G. Herdera kādreizējai dzīvesvietai, čuguna postaments un nožogojums ir izgatavots pēc H. Šēla projekta Vērmaņu dzelzs lietuvē; uz postamenta bija uzraksts: "Johann Gottfried Herder. Licht. Liebe. Leben. 1864.25.VII. Geboren d. 25.August 1744 in Mohrungen (Ost Preusen. Kollaborator an der Domschule und Pastor Adj. an den Vorstadkirchen in Riga. 1864.-1769. Gestorben d. 18.December 1803 in Weimar.". Pieminekli I pasaules kara laikā demontēja evakuēšanai uz aizmuguri, taču tas nepazuda un pēc aptuveni 10 gadiem tika uzstādīts tam paredzētajā vietā. Pēc II pasaules kara beigām to novāca kā ideoloģiski kaitīgu, taču kad 1959.gadā Rīgā gaidīja ierodamies VDR valdības delegāciju ar V. Ulbrihtu priekšgalā, krūšutēls ieguva jaunu postamentu no melna granīta (izgatavojis tēlnieks M. Zaurs 1959.gadā) un tika novietots iepriekšējā vietā (taču augstie viesi līdz tam tā arī neaizstaigāja). Uzraksts, kas atradās uz iznīcinātā čuguna postamenta, uz jaunā melnā granīta cokola netika atjaunots - tur ir iegravēts tikai J.G. Herdera vārds un dzīves dati.