Skats pāri Gaujai uz Sv.Sīmaņa baznīcu, vienu no senākajām Latvijas mūra celtnēm. Tās būvniecība iesākta 1283.gadā Livonijas ordeņa mestra Vilekina fon Endorfa laikā. Baznīcas iesvētīšana notikusi Sīmaņa un Jūdas (Simjūda) dienā un tāpēc tā nosaukta Sv. Sīmaņa vārdā. Karu laikā baznīca daudz cietusi, it īpaši Ziemeļu karā, kad 1702.gadā ugunsgrēkā banīca tika pamatīgi nopostīta. 1778.gadā notikusi torņa pārbūve, 1851.gadā uzbūvēta jauna sanskristeja, remonta darbi veikti arī 1908.gadā. Baznīca nedaudz postīta arī kara laikā 1919. un 1944.gadā. Padomju okupācijas laikā 1964.gadā Sv. Sīmaņa baznīca draudzei tika atsavināta. Tajā atradās Valmieras novadpētniecības muzeja filiāle. Sv. Sīmaņa draudze baznīcu pārņēma 1990.gadā, bet juridiski ēku atguva 1996.gadā.