Attēlā redzama Latgales iela. Tā savu nosaukumu laika gaitā ir mainījusi vairākkārt; tas, protams, ir saistāms ar varas maiņām Latvijas teritorijā. Līdz 1917.gadam iela tika dēvēta Aleksandra vārdā, pēc tam - Rēzeknes vārdā. Kopš apvienoja divas ielas kopā, to dēvē par Latgales ielu. Attēlā redzamā apbūve (atskaitot pareizticīgo dievnamu) līdz mūsdienām nav saglabājusies. Pareizticīgo Dievmātes aizmigšanas katedrāle tika celta no 1843. līdz 1845.gadam pēc arhitekta A. Zaharova projekta vēlā krievu klasicisma stilā pēc tipveida projekta. Baznīca savulaik atradās Ludzas pilsētas centrā (mūsdienās – vecpilsētas centrā), tā ir celta krusta formā ar Toskānas ordeņa kolonām. Jau 1863.gadā baznīca bija praktiski avārijas stāvoklī, tādēļ tika veikts vajadzīgais remonts. 1878.gadā dievnams ieguva katedrāles nosaukumu. No 1900. līdz 1901.gadam tika veikta katedrāles pārbūve - kupols tika pacelts par 8 m augstāk, zvanu tornis – par 4 m. 1906.gadā par draudzes locekļu saziedotajiem līdzekļiem zvanu tornī novietoja 1667 kg smagu zvanu. 1938.gadā Vasaras svētku sestdienā Ludzā plosījās liels ugunsgrēks, kura laikā cieta arī katedrāle - aizdegās katedrāles kupols un no tā nogāzās krusts, taču ugunsgrēka sekas bija novērstas līdz tā paša gada Jaunavas Marijas svētkiem 15.augustā. Pašlaik dievnama telpas tiek restaurētas.