Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Jaunpils pils tika celta 14.gadsimtā (pēc dažu pētnieku domām – iespējams pat vēlāk - 15.gadsimtā), pirmo reizi rakstītos avotos minēta 1411.gada piļu sarakstā. Jaunpils pils bijusi ordeņa Dobeles komturejas saimniecības pils. Tā ir neregulāra plānojuma nocietināta ordeņa pils ar iekšējo pagalmu, kuru no trijām pusēm ieskauj dzirnavu dīķis. Sākotnēji pilij bija divi korpusi ar koka galeriju gar pagalma fasādi, taču pils ir vairākkārt pārbūvēta. No 1545.g. pilī pavadīt savas vecumdienas apmetās priekšpēdējais Dobeles komturs Everts fon Šūrers, bet pēc ordeņa likvidēšanas 1576.gadā pils nokļuva fon der Rekes dzimtas īpašumā, kuriem tā piederēja līdz 1920.gada agrārajai reformai. 15.gadsimta beigās - 16.gadsimtā piebūvēja A korpusu; attīstoties šaujamieročiem ieročiem, uzbūvēja arī apaļo torni un pārbūvēja iekštelpas. Pils cieta zviedru iebrukuma laikā 1625.gadā. 17.gadsimta beigās, pielāgojoties muižkungu dzīvojamās mājas prasībām, pilij uzbūvēja 3.stāvu, paaugstināja torni, vēlāk pagalmā izbūvēja mūra galeriju ar uzejas kāpnēm. 18.gadsimtā pārbūvēja jumtus, pie galvenajiem vārtiem priekšvārtu izbūvi un apaļā torņa jumta augšdaļā nelielu galeriju ar kupolu. 1905.g. pils nodega, to atjaunoja 1906.gadā pēc V. Bokslafa projekta. Pēc tam pilī ievietoja skolu, kas tur bija līdz 1940.gadam. II Pasaules kara laikā pilī atradās vācu kara lazerete. Pēc kara muižu nesadalīja, bet tajā izveidoja lopkopības izmēģinājumu staciju. 20.gadsimta 60.gadu rekonstrukcijā tika izbūvēta lielā zāle, kāpnes un tajās izveidota jauna interjeru apdare – tādas iekštelpas ir palikušas līdz mūsdienām. Mūsdienās pilī darbojas kultūras nams, muzejs un viesnīca.