Latvijas Nacionālās operas (agrāk Vācu teātra) ēka celta 1860.–1863.g. pēc L. Bonšteta (1822-1885) projekta, ko realizēja H. Šēla (1829-1909) un V.F. Hēsa (1822-1877) vadībā. Pēc 1882.g. ugunsgrēka ēku atjaunoja un rekonstruēja 1885.-1887.g. pēc R. Šmēlinga (1840–1917) projekta, iebūvējot kanālmalā arī katlumāju un elektrocentrāli. Teātra galveno fasādi, kas celta klasicisma formās, rotā 6 jonisku kolonnu portiks ar alegorisku skulptūru grupām; pilnskulptūras (tēln. G. Vitihs) veidotas cinka, ciļņi un arhitektoniskās detaļas – betona lējumā. Ēka atrodas pie pilsētas kanāla, kas tika izveidots nocietinājumu sistēmas nojaukšanas gaitā 1857.–1863.g. Tika izveidotas jaunas ielas un izbūvēti tilti pāri kanālam. Tos nosauca tā laika ielu vārdos, viens no tiem ieguva nosaukumu Suvorova tilts (tag. Krišjāņa Barona ielā).