Staburags bija apmēram 18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas kanjonveida ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, 1 km lejpus Vīgantes, 9 km augšpus Kokneses. No karbonātiskajiem pazemes ūdeņiem, kas kraujā izplūda kā avoti, izgulsnējoties kalcītam un pārkaļķojoties augiem, veidojās avotkaļķu tufa izcilnis – Staburadze. Tās šunakmens veidojās aizvien lielāks un ik pēc 300 gadiem no sava smaguma nolūza, lai atkal augtu no jauna. Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzstādināšanas 1966. gadā Staburags tika applūdienāts. Latvija zaudēja vienu no izcilākajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem kopā ar retu augu sugām tā tuvumā (vienīgā Alpu Kreimules atradne Latvijā, u. c.)
The copyright and neighboring rights status of this work has been assessed by the organization that has made the work available, but the organization was unable to make a conclusive determination regarding the copyright status. For additional information, please contact the organization that has made the work available. This work can be freely used for personal use, scientific research, or self-education.
APLIS statement of rights:
Copyright status not specified
APLIS access notice:
Accessible online (without the ability to download)