Attēlā redzamā ēka tika celta pēc tam, kad 1897. gadā Rīgas pilsētas dome nolēma būvēt II Pilsētas jeb Krievu teātri. Būvdarbi notika no 1899. līdz 1902. gadam un ēka tika celta raksturīgi tā laika Eiropas teātru arhitektūrai. Teātra ēka ir ar barokālu fasāžu kompozīciju, kurā ir izmantoti gan renesanses, gan klasicisma, gan jūgendstila arhitektoniskie elementi un detaļas. Celtnes bagātīgo skulpturālo ietērpu ir veidojusi A. Folca darbnīca. Neilgi pēc tam, kad teātris tika oficiāli atklāts (1902. gadā), 1904. gadā tika nolemts, ka teātrim ir nepieciešama piebūve palīgtelpām, tādēļ ēkai aiz dekorāciju glabātuves uzcēla plašāku piebūvi ar mākslinieku darbnīcām bēniņos. Pēc tam ēka ieguva tai raksturīgo mansarda tipa jumtu. 1918. gada 18. novembrī ēkā pasludināta Latvijas valstiskā neatkarība. Kopš 1919. gada ēkā darbojas Latvijas Nacionālais teātris. Teātra ēka ir pieredzējusi vairākus remontus un restaurācijas. Atklātne ir uzņemta pēc tam, kad 20. gadsimta 40. gados no ēkas fasādes tika noņemtas 12 dekoratīvās vāzes un barokālie elementi (tie mūsdienās ir atjaunoti oriģinālajās vietās), savukārt 2002.–2004. gadā ēkas apjoma Ziemeļrietumu galā tika piebūvēta teātra darbnīca un noliktava.