Title:

Ķemeru parks. Sēravots "Vardīte"

Date created:

[193-?]

Publisher:

Rīga : Fotobrom

Type group:

Image

Type:

Postcard

• Images
• Audio
• Video
• PDF
• Other

Metadata

Title:

Ķemeru parks. Sēravots "Vardīte"

Date created:

[193-?]

Abstract (latvian):

Sēravots "Vardīte" Ķemeru parkā, domājams, ticis labiekārtots aptuveni tajā pat laikā - 20. gs. sākumā -, kad cits, populārs Ķemeru kūrorta minerālūdens avots - "Ķirzaciņa". Šodien vietā, kur kādreiz atradās sēravots „Vardīte" ir saglabājušies tikai betona bloki, pati skulptūra demontēta un arī minerālūdens padeve ir noslēgta.

Abstract (latvian):

Avots ir daļēji aizbrucis, bet darbojas

Description:

Jau senatnē cilvēki zināja par dziedniecisku avotiņu Ķemeres mežos. 18. gadsimtā cilvēki meklēja dziedinošo ūdeni, dodoties grūti pieejamajos mežos - ceļu rādīja tuvējās Slokas iedzīvotāji.

Description:

Ķemeru sērūdens avoti patiešām ir unikāli. Salīdzinoši bieži uz planētas var sastapt ģeotermālajos procesos radušos sēravotus netālu no mūsdienu un senajiem vulkāniem. Arī šie avoti parasti ir dziednieciski un ap tiem daudzviet uzcelti lieli kūrorti - piemēram, Itālijā, Slovākijā, Jaunzēlandē. Taču Ķemeru sēravoti ir radušies citādāk. Te virs ģipsi saturošiem pamatiežu slāņiem atrodas Lielā Ķemeru tīreļa un citu apkārtnes purvu kūdra. Skābais purva ūdens un īpašas baktērijas prot no ģipša “izdabūt” sēru, kas savukārt reaģē ar ūdeni, veidojot sērūdeņradi. Šis unikālais gruntsūdens zem zemes lēni virzās no Lielā Ķemeru tīreļa uz Ķemeru pusi, Ķemeru apkaimē sasniedzot maksimālo koncentrāciju. Daudzviet tas izplūst zemes virspusē, izplatot ap sevi puvušu olu smaku un pārklājot zemi ar dzeltenām sēra nogulsnēm. Šāds process ir ļoti reti sastopams un šādi veidojies sērūdens ir ar unikālām dziednieciskām īpašībām.

Description:

19. gadsimta sākumā par nomaļajiem avotiem sāka interesēties uzņēmīgi ļaudis, 1818. gadā tika veiktas pirmās Ķemeru ūdens ķīmiskās analīzes. Neilgi pēc tam tika uzsākta sanatoriju celtniecība. Ķemeru kūrorts oficiāli tika dibināts 1838. gadā, kad valsts (Krievijas impērija) atvēlēja līdzekļus kūrorta attīstībai. 1877. gadā līdz Ķemeriem uzcēla dzelzceļu un sākās iespaidīga, izsmalcināta kūrorta attīstība. Tūkstošiem turīgu viesu šeit uzturējās mēnešiem ilgi, bagātīgi atalgojot kūrorta attīstītājus. Savukārt ķemernieki ar apskaužamu mērķtiecību attīstīja un pilnveidoja kūrortu, zinātnieki un ārsti pētīja un atklāja aizvien jaunas ārstniecības metodes, Ķemeri attīstījās par nozīmīgu zinātnes un izsmalcinātas sabiedrības centru. 1912. gadā pat tika izbūvēts tramvajs no Ķemeriem līdz Jaunķemeru pludmalei. 1928. gadā Ķemeri ieguva pilsētas tiesības un eksistēja kā atsevišķa pilsēta līdz 1959. gadam, kad tika iekļauti Jūrmalas pilsētā. Ķemernieki stāsta, ka vēl pirms divdesmit gadiem Ķemeros valdīja savdabīga lielpilsētas gaisotne - ar cilvēkiem pārpildītām ietvēm, bagātīgu kultūras dzīvi. Avots: www.velonoma.lv

Object location (*):

Uldis Punkstiņš

Data provider:

Valters Grīviņš

Frame of reference:

WGS84

Point:

56.949406,23.502283

Is part of collection:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Alternative title:

Meža sēravots Ķemeros

Publisher:

Rīga : Fotobrom

Format extent:

1 fotogrāfija

Subject:

Atklātnes

Subject:

Parki

Subject:

Avoti

Subject:

Vardes

Geographic name:

Latvija

Geographic name:

Ķemeri (Jūrmala, Latvija)

Format medium:

Photography paper

URL:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/19687/

Place:

Jūrmala

Year:

1935

Date captured:

07.06.2013

Date modified:

23.09.2013

APLIS copyright status:

Undefined APLIS copyright status

APLIS access rights:

Undefined APLIS access rights

APLIS statement of rights:

Undefined APLIS copyright statement

APLIS access notice:

Undefined Access Notice for APLIS is not defined

Blocked:

Nē

Type group:

Image

Type:

Postcard

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/6048
RDF data | XML data

Available files

Archive files