1897. gadā Rīgas pilsētas valde Nometņu, Zeļļu un Mazās Nometņu ielas apkaimē ierīkoja ietvi, artēzisko aku, tualeti, sarga mājiņu tirgus vietai un 1898. gada janvārī no Sētas ielas un Meža ielas stūra uz šejieni pārvietoja Āgenskalna tirgus pārtikas nodaļu. Āgenskalna tirgu (bijušo Grāves muižas tirgu) atklāja 1898. gadā, tas bija lielākais Pārdaugavas tirgus, sākotnēji dēvēts arī par “Jauno Āgenskalna tirgu”. Tirgus ēku būvi sāka 1911. gadā pēc arhitekta R. Šmēlinga projekta, bet 1. pasaules kara laikā būvdarbus pārtrauca. Tos atsāka 1923. gadā, piedaloties arhitektam A. Grīnbergam, ar mazām atkāpēm no R. Šmēlinga projekta. Tirgus ieejas daļas telpās restorāna vietā uzbūvēja dienesta dzīvokļus, bet pirmajā stāvā ēdienu veikalu. Ēkā ierīkoja liftu un elektrisko apgaismojumu, ievilka siltā un aukstā ūdens vadu. Kad 1904. gadā izveidoja jaunu (Bāriņu) ielu, tā tirgus laukumu pārdalīja divās daļās. 1930. gadā uzbūvēja Rīgas telefona 2. apakšstacijas ēku un likvidēja tirgus laukuma daļu starp Bāriņu un Zeļļu ielām. Kopš tā laika tirgus teritorija nav izmainīta. 1960. gadā piebūvēja divus segtus paviljonus pagalmā, bet vecās ēkas otrajā stāvā ierīkoja atklātas galerijas veikaliem
Object location (*):
National Library of Latvia
Location department:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija