Vīksnas pareizticīgo baznīcas pamati likti 1912.gada 30.jūnijā. Pareizticīgie Balvu apkārtnē ieradās 20.gadsimta sākumā no Ostrovas, Opočkas apriņķa un Pleskavas guberņas, jo Pleskavas valsts zemes banka laikā no 1904.gada līdz 1906.gadam Balvu un Rugāju apkārtnē bija nopirkusi tūkstošiem hektāru zemes, ko klāja purvi un meži. Tajā laikā te ieradās aptuveni 3000 cilvēku, kuri iekopa zemi, bet viņiem nebija vietas, kur rast mierinājumu. Pleskavas zemes bankas vadītājs rosināja būvēt divas jaunas baznīcas Vīksnā un Rugājos, kam naudu atvēlēja sinode un pats cars Nikolajs II. Vīksnas baznīcai atvēlēja 42,87 hektārus un vēl 5 hektārus skolai. Jau 1913.gada rudenī bija uzbūvēta 12,80 metrus gara, 4,5 metrus plata un 4,35 metrus augsta baznīca, kā arī skola. Baznīcu iesvētīja 1916.gada 5.jūnijā svētā kņaza Vladimira godam. Vīksnas pareizticīgo draudzes uzplaukums sākās 1920.gada 1.decembrī, kad nozīmēja pastāvīgu priesteri Ņikiforu Smorodovu