Gaujienas muižas apbūves centrālā daļa veidojusies 18. gadsimta beigās, bet Gaujienas muižas pils būvēta 1827. gadā. Līdz 1918. gadam muiža piederēja fon Vulfu dzimtai vēlīnā klasicisma stilā un vēlāk papildināta ar 6 kolonnu portiku. Pie pils parādes durvīm ir divas lauvas. Pilī daļēji saglabājusies sākotnējā interjeru apdare. No 1922. gada pilī atrodas Ojāra Vācieša Gaujienas ģimnāzija, latviešu dzejnieks mācījies Gaujienas vidusskolā. Pie muižas kompleksa pieder daudz ēku, no tām interesantākais zirgu stallis. Plašo parku atdzīvina dīķis. Esot parkā, jāuzmeklē avots "Lauvas mute", kas izplūst no nelielas mākslīgi veidotas grotas. Gaujienas muižas komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
1922. gadā Latvijas valsts daļu no bijušās Gaujienas muižas centra par īpašiem nopelniem piešķir Jāzepam Vītolam (1863. gada 26. jūlijs – 1948. gada 24. aprīlis). Jāzeps Vītols ir Latvijas konservatorijas dibinātājs, izcils komponists un profesors. Gaujienas muižas aldara mājā, kurā no 1922. līdz 1944. gadam komponists dzīvoja, iekārtots Jāzepa Vītola muzejs "Anniņas"