Līgatne pilsētas tiesības ieguvusi 1993. gadā, bet pilsētas vēsture ir krietni senāka. Par pilsētas pirmsākumiem var uzskatīt 1815. gadu, kad Rīgas tirgotājs Konrāds Štorhs no Paltmales muižas nopērk zemesgabalu, lai nodarbotos ar papīra ražošanu. Sākotnēji ražošana notikusi pielāgotās muižas miltu dzirnavās, tad uzceltas jaunas dzirnavas, jeb roku darba fabrika, tā sauktā Handfabrika.
1830. gadā darbu uzsāk galvenā fabrika, kurā ražošana notiek vēl šobrīd. Fabrika piedzīvo uzplaukumu 19. gadsimta beigās, kad tiek paplašināta ražošana un iegūtas vairākas nozīmīgas balvas, kas apliecina Līgatnē ražotā papīra kvalitāti. Īpaši izceļamas ir tiesības ražot papīru ar cariskās Krievijas ģerboņa ūdenszīmi. Šodienas izskatu Līgatne iegūst 19. gadsimta beigās, kad fabrika uzceļ gan koka barakveida dzīvojamās mājas strādniekiem un administrācijai, gan sabiedriskās ēkas, to skaitā kultūras namu, slimnīcu, aptieku, dzemdību namu. Šis arhitektūras komplekss, jeb Līgatnes papīrfabrikas ciemata kultūrvēsturiskais centrs, šobrīd ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības kultūras piemineklis.