1930. gada pavasarī tika nolemts rīkot Meža dienas visā Latvijā. Meža dienu laikā notika dažādi priekšlasījumi par meža nozīmi, stādīšanu un kopšanu. Meža dienās stādīja pie valsts, sabiedrisko iestāžu un privātām ēkām, pagastnamiem, skolām, slimnīcām, baznīcām un kapsētām. Tika izveidotas jaunas alejas, stādīti koki gar ceļiem un pie pieminekļiem. Lai vieglāk būtu koordinēt Meža dienu norisi, tika nodibināta Centrālā Meža dienu komiteja, kuras sastāvā bija dažādu iestāžu un organizāciju pārstāvji. Komitejas darbību atbalstīja Zemkopības ministrijas Meža departaments. Katrā pagastā un pilsētā tika izveidota Meža dienu komiteja, kurā darbojās vietējais mežkopis, pagasta valdes pārstāvis, skolotājs, agronoms, dārzkopis, aizsargi un skolu jaunatne.
1934. gada 4. oktobrī notika Zemkopības, Kara, Izglītības un Iekšlietu ministriju pārstāvju apspriede, kurā nolēma, ka 1935. gada Meža dienu pasākumos jāiesaista visa sabiedrība un par Meža dienu augstāko protektoru ievēlēja Kārli Ulmani. Tas bija Meža dienu kustības aizsākums Latvijā, kas visas valsts mērogā turpinājās līdz pat Latvijas okupācijai un citādākā formā - arī turpmākajos gados
Object location (*):
National Library of Latvia
Location department:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija