Ādažu luterāņu baznīca celta 1775. gadā, arhitekts Bernhards Joahims. Līdz ar Latvijas okupāciju dievnamā tika nopostīs viss interjers – iznīcināts altāris, ērģeles , kancele, apgānīts mācītāja kaps un 1958. gada ar traktora palīdzību pilnībā sagrauts dievnama tornis. Padomju varas gados pēc neveiksmīga mēģinājuma baznīcu pārvērst par deju zāli, ēku izmantoja kā kinoteātri, kāpostu skābētavu, tukšās taras noliktavu, minerālmēslu noliktavu. 1997. gadā no baznīcas altāra telpas izvācās Lattelekom centrāle. Ādažu luterāņu draudze dievkalpojumus baznīcā atsāka 1994. gadā, nelielā telpā, kurā pirms tam bija ierīkota metālmākslinieku darbnīca
Abstract (latvian):
Atjaunotajā draudzē kalpojuši vairāki mācītāji. Laikā no 1994. līdz 1998. gadam mācītājs Gundars Bērziņš. Šajā laikā vēl teoloģijas studentam palīdzēja mācītāji Aleksandrs Bite un bijušais luterāņu mācītājs Māris Sants. Laikā no 1998. līdz 2002. gadam nu jau atstādinātais palīgmācītājs Aivars Salmanis. Laikā no 2002. līdz 2003. gadam bijušais mācītājs Ilmārs Zvirgzds. Šajā laikā dievkalpojumos muzicējušas ērģelnieces Una Strode, Inese Ozola-Ozoliņa, Signe Ķiesnere un Dace Akmentiņa (muzicē šobrīd)