Alsungas pils kā četrstūraina nocietināta būve ar iekšējo pagalmu ir būvēta 1341. gadā. Vecākā daļa - dienvidu korpusa centrālā daļa, kam mūra biezums līdz 2,3 metriem, celta 14. gadsimtā, aizsargtorņi un pārējās būves 15.– 18. gadsimtā. Rietumu korpusa otrais stāvs – 1938. gadā. Livonijas ordeņa pili ordenis izmantoja līdz pat savam sabrukumam 1560. gadā, kad toreizējais ordeņa mestrs, vēlākais Kurzemes hercogs Gothards Kelers to piešķīra savam padomniekam, vēlākajam Kurzemes sūtnim Ļubļinas Seimā, Frīdriham fon Kanicam.
1573. gadā pili nopērk Prūsijas hercoga padomnieka dēls, Kurzemes un Zemgales maršals, Jēkabs fon Šverins. Šverinu dzimtas īpašumā Alsungas pils ir līdz 1738. gadam, kad to nopērk Kurzemes hercogs, Enests Johans Bīrons. Kad hercogiste 1795. gadā tiek pievienota Krievijai, pils līdz ar visu novadu kļūst par Krievijas valsts īpašumu un saglabā šo statusu līdz vācu okupācijai 1915. gadā. No senās pils līdz mūsu dienām saglabājusies un ir apskatāma daļa no austrumu korpusa pagrabiem, dienvidu korpuss, kā arī divi nocietinājumu torņi. Šobrīd ēkā atrodas Alsungas novada domes telpas