Mūsdienās kā dominējošā vērtība tiek uzsvērtas zināšanas, tas ir izšķirošs attīstības un
veiksmīgs konkurences faktors. Tas izsaka nepieciešamību nepārtraukti atjaunot savas
zināšanas un prasmes. Izglītība vairs nav attiecināma uz kādu konkrētu vecuma posmu.
Mūsdienu procesi pieprasa, lai indivīds mācītos visu mūžu. Izglītība mūža garumā spēs
nodrošināt cilvēkam pilnvērtīgu dzīves kvalitāti, ceļot konkurētspēju darba tirgū un aktīvi
līdzdarboties pilsoniskās sabiedrības procesos. Arī mūsdienu darba devēji pieprasa, lai
potenciālais darbinieks varētu veikt un izpildīt lielu skaitu dažādu darbību, būtu izglītots,
inteliģents, kompetents savā jomā, spētu pamatot savu viedokli un lai viņam piemistu vēl
daudz dažādu īpašību un spēju, kas atbilstu konkrētām vajadzībām. Tiek aktualizēta arī
kultūras un radošuma nozīmība šajos mainīgajos apstākļos, šīs īpašības ikvienā reģionā un
valstī atzītas kā izaugsmes galvenais potenciāls. Un šobrīd, kad varam runāt par pāreju no
informācijas sabiedrības uz zināšanu sabiedrību, kur visi procesi balstīti zināšanu iegūšanā un
to lietderīgā izmantošanā, prasmē tās pārvaldīt, ir galvenais sabiedrības dzinējspēks, tiek
meklēti veidi kā šīs zināšanas iegūt. Kā viens no veidiem, kur iespējams iegūt zināšanas ir
bibliotēka, jo bibliotēka ir organizācija, kura veido informācijas krājumus, ietekmē to
izplatīšanu vidē, piekļuve informācijai ir piekļuve zināšanām.