Latviešiem ir ļoti attīstīts senču kults un kapu kultūra. Kapu kopšanas tradīcija ir
iekļauta Latvijas kultūras kanonā (2009). Kapsēta ir bagāta kultūrvēsturiska telpa, kas
atsedz plašus nozīmju laukus, sniedzot informāciju ne tikai par aizgājējiem, bet arī par
dzīvajiem. Tā ir vienlaikus fiziska un mentāla vieta, tādēļ arī Mišels Fuko kapsētu
ierindojis starp heterotopijām – „citādības” vietām.