Genis Zelčs stāv upē uz šaura dambja pie Švābu Gmindes (amerikāņu zonā) 1949. gada pavasarī. Zem zēna ir neliels ūdenskritums.
Par šo gadījumu Genis Zelčs atceras: "Šeit redziet mani, ejot pāri mākslīgam ūdenskritumam. Tas ir šaurs cementa dambis, un pāri bija jāiet uzmanīgi. Galvenokārt rādu šo bildi, jo jaunietes teica, ka viņas tur turpināšot senču tradīciju un mazgāšoties dzimšanas kostīmos. Man liekas, ka tas bija Pēterdienā. Bildē vēl ir sniegs krastā un redzami neplaukuši krūmi, bet, kad nāca Pēterdiena, krūmi viņas aizsedza no citu acīm. Viņas zvērēja, ka esot mazgājušās tur pilnīgi bez nevienas drēbes mugurā. Es to neredzēju, bet bija jātic."