Nosaukums (latviešu):

Izgreznots baznīcas altāris

Oriģināla radīšanas datums:

1949

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Izgreznots baznīcas altāris

Oriģināla radīšanas datums:

1949

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Latviešu diaspora

Temats:

Latvieši -- Vācija

Temats:

Bēgļu nometnes -- Vācija

Temats:

Brīvais laiks

Temats:

Ceļošana

Temats:

Ticība

Temats:

Baznīcu ēkas

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Vācija

Anotācija (latviešu):

Skats uz baznīcas "Wallfahrtskirche St. Maria (Hohenrechberg)" altāri pie Švābu Gmindes (amerikāņu zonā). Altāris greznots ar dažādām figūrām un ornamentiem. Abpus altārim divi logi. Telpa dekorēta ar egļu kokiem un gaišām lentēm (priekšā). Foto autors: Genis Zelčs. Par šo gadījumu Genis Zelčs atceras: "Lai arī tai baznīcai nebija nekāda sakara ar nometni, stāsts ir interesants. Kad Eiropā esot bijusi melnā sērga, tūkstošiem cilvēku bija miruši. Ielejā nebija glābiņa, tāpēc tie, kuri vēl bijuši dzīvi, kāpuši kalnā, lai būtu tuvāk pie Dieva un varbūt viņš labāk dzirdētu viņu lūgšanas. Kad melnā sērga bija pagājusi, tie, kuri bija kalnā, bija palikuši dzīvi. Lai slavētu Dievu un pateiktos par dzīvību, viņi kalna galā uzbūvēja baznīcu. Tuvumā ir maz iedzīvotāju, bet glābto cilvēku radi un citi palīdz uzturēt šo baznīcu. Kā redzams, altāris vienmēr ir apkopts. Ēkās pie baznīcas neviens nedzīvo, tikai tas, kas to apkopj."

Anotācija (latviešu):

Baznīcas altāris, appušķots.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944 gadā komunisti sāka uzvarēt vācu armiju, un mūsu lauksaimiecībā “Molani” Baltinavas pagastā vācieši ievācās karot. Mums bija jāatstāj mājas drošības dēļ. Salikām ratos, ko varējām, un paņēmām govi, lai man būtu piens, un 21.7.1944. braucām pie radiem tālāk no Krievijas robežas, kas pie mums bija tikai 16 kilometru attālumā. Pēc kādām dienām tur, vecāki nosprieda, ka mans tēvs nevar palikt zem komunistiem, jo viņu kā pirmo vestu uz Sibīriju. Iespējams arī, ka mans vecākais brālis Ādolfs, kurš bija SS vienībā, atkāpsies ar vāciešiem, un, tā bēgot, mēs visi atkal būtu kopā. Un tā mēs atkāpāmies tālāk un tālāk. Kad sākām dzirdēt šauteņu trokšņus, atkal braucām tālāk, kamēr nedzirdējām artilērijas troksni. Mēs gulējām zem zvaigznēm vai arī, ja bija slikts laiks, prasījām kādam saimniekam, vai mēs nevarētu palikt pa nakti vai ilgāk kādā šķūnī. Cēsīs mans vidējais brālis Jānis arī bija iesaukts armijā. Un tā nekādā gadījumā mēs nevarējām palikt zem krievu varas. Beidzot tikām Rīgā, pavadījām dažas dienas un mēģinājām tikt uz kuģa, lai brauktu uz Vāciju. Govi mēs atdevām kādiem rīdziniekiem, bet neviens negribēja mūsu divus zirgus. Tēvs nevarēja tos atstāt uz ielas, un mēs braucām tālāk līdz Ventspilij. Beigās vairs nebija zemes, pa kuru atkāpties, un tā mēs ar kuģi 4.11.1944. braucām uz Dancigu, kas tagad ir pazīstama kā Gdansk, kur tikām divās dienās. Pēc dažām nedēļām tur mūs paņēma kāds vācu pulkvedis, kas bija dzimis un audzis Latvijā, lai mēs strādātu viņa fabrikā. Es biju 13 gadus vecs un strādāju fabrikā, kas bija Nikolajā, Polijā. Bet krievi mums bija aiz muguras. No Nikolajas mes izbraucām ar pulkvedi pašā ziemas vidū ar ragavām 26.1.1945. Sonnenbergā, Vācijā, mēs tikām 20.2.1945. Bet, mums par nelaimi, lai arī Amerikas armija to ieguva, pēc dažām nedēļām viņi to atdeva krieviem. Mēs atkal pakojāmies un devāmies uz Vīsbādeni. Vīsbādenes nometnē no 1945. g. augusta līdz 2.11.1946. Kaselē bijām no 3.11.1946. līdz 18.8.1947. Manheimā dzīvojām no 19.8.1947. kādās vācu barakās, kas bija Reinas krastā. No Manheimas baraku nometnes mūs aizveda uz vienu nometni – nezinu, kur un kā to sauca – bet tā bija kļūda. Tur dzīvoja cittautieši, un pēc dažām dienām mūs veda atpakaļ uz Manheimu, tikai uz citu nometni. Manheimu atstājām 17.1.1949. Švābu Gmindē no 17.1.1949. līdz 14.12.1949. Dillingenē no 14.12.1949. līdz 6.1.1950., bet tur tikai mani vecāki dzīvoja tik ilgi. Es Štutgartē no 6.7.1950. līdz 20.8.1951. Ludwigsburgā no 20.8.1951."

Oriģināla turētājs (*):

Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs

Oriģināla novietojuma kods:

LPplgD2022.908.2

Pieder kolekcijai:

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)

Izcelsme:

Genis Zelčs

Vieta:

Amerikāņu zona

Vieta:

Gminde (Schwäbisch Gmünd)

Vieta:

Švābu Gminde (Svābu Gminde; Schwäbisch Gmünd), mūsdienās Gminde (Schwäbisch Gmünd)

Izveidošanas datums:

15.11.2021

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/959608
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes