„Šī ir filma – grēksūdze. Es to esmu veltījis visiem operatoriem, ar kuriem man palaimējies strādāt, kas filmēja ar sirdi un dvēseli un kam viena acs bija sausa, otra – mikla.

 Nekad neesmu sevi uzskatījis par tādas filozofijas piekritēju, kas uzskata, ka cilvēks spēj sevi apzināties tikai liktenīgā brīdī, piemēram, nāvei acīs skatoties. Un, lūk, es pats atrados līdzīgā situācijā. Durvis uz jauno filmu man atvēra Baltais eņģelis, bet aiz tām slēpās Melnais... Sieva saslima ar nedziedināmu slimību, pašam bija gaidāma sirds operācija. Es jau gribēju visu pamest. Taču dokumentālista azarts izrādījās spēcīgāks.

 Es pavērsu kameru pret sevi un atskatījos atpakaļ…" Hercs Franks.

"FLASHBACK – radies no 1978. gada filmas PAR 10 MINŪTĒM VECĀKS. 1999. gadā es nolēmu atgriezties pie mūsu puisēna. Kā dzīvo šī trauksmainā dvēsele reālajā pasaulē, kur labais un ļaunais nav pasaka, bet īstenība? Mēs ar operatoru Viktoru Gribermani sākām uzņemt jaunu filmu – VECĀKS PAR 20 GADIEM, un nevarējām iedomāties, ka esam palaiduši bumerangu.Es pavērsu kameru pret sevi un atskatījos atpakaļ… FLASHBACK ! Es atskatījos uz savām filmām, uz dzīvi, ko, izrādās, iespējams pagarināt, pieskaroties atvērtai sirdij... Atskatījos uz skumjo sievas, kas izdzisa manā acu priekšā, likteni... uz mazītiņo pilsētiņu Ludzu Latvijā – miestu, kurā piedzimu un kur viss sākās. Mamma – zobārste, tētis – fotogrāfs, kas visu mūžu sapņoja pa kino...Tas bija brīvais lidojums: Rīga – Maskava – Ņujorka – Jeruzaleme...Es laidos pagātnē kā miegā. Un nebija svarīgi, kas notika agrāk un kas - vēlāk. Tas notika manī..." Hercs Franks

„Šī ir filma – grēksūdze. Es to esmu veltījis visiem operatoriem, ar kuriem man palaimējies strādāt, kas filmēja ar sirdi un dvēseli un kam viena acs bija sausa, otra – mikla.

 Nekad neesmu sevi uzskatījis par tādas filozofijas piekritēju, kas uzskata, ka cilvēks spēj sevi apzināties tikai liktenīgā brīdī, piemēram, nāvei acīs skatoties. Un, lūk, es pats atrados līdzīgā situācijā. Durvis uz jauno filmu man atvēra Baltais eņģelis, bet aiz tām slēpās Melnais... Sieva saslima ar nedziedināmu slimību, pašam bija gaidāma sirds operācija. Es jau gribēju visu pamest. Taču dokumentālista azarts izrādījās spēcīgāks.

 Es pavērsu kameru pret sevi un atskatījos atpakaļ…" Hercs Franks.

Nekad neesmu sevi uzskatījis par tādas filozofijas piekritēju, kas uzskata, ka cilvēks spēj sevi apzināties tikai liktenīgā brīdī, piemēram, nāvei acīs skatoties. Un, lūk, es pats atrados līdzīgā situācijā. Durvis uz jauno filmu man atvēra Baltais eņģelis, bet aiz tām slēpās Melnais... Sieva saslima ar nedziedināmu slimību, pašam bija gaidāma sirds operācija. Es jau gribēju visu pamest. Taču dokumentālista azarts izrādījās spēcīgāks.

 Es pavērsu kameru pret sevi un atskatījos atpakaļ…” Hercs Franks.

"FLASHBACK – radies no 1978. gada filmas PAR 10 MINŪTĒM VECĀKS. 1999. gadā es nolēmu atgriezties pie mūsu puisēna. Kā dzīvo šī trauksmainā dvēsele reālajā pasaulē, kur labais un ļaunais nav pasaka, bet īstenība? Mēs ar operatoru Viktoru Gribermani sākām uzņemt jaunu filmu – VECĀKS PAR 20 GADIEM, un nevarējām iedomāties, ka esam palaiduši bumerangu.
Es pavērsu kameru pret sevi un atskatījos atpakaļ… FLASHBACK !
Es atskatījos uz savām filmām, uz dzīvi, ko, izrādās, iespējams pagarināt, pieskaroties atvērtai sirdij... Atskatījos uz skumjo sievas, kas izdzisa manā acu priekšā, likteni... uz mazītiņo pilsētiņu Ludzu Latvijā – miestu, kurā piedzimu un kur viss sākās. Mamma – zobārste, tētis – fotogrāfs, kas visu mūžu sapņoja pa kino...
Tas bija brīvais lidojums: Rīga – Maskava – Ņujorka – Jeruzaleme...
Es laidos pagātnē kā miegā. Un nebija svarīgi, kas notika agrāk un kas - vēlāk. Tas notika manī..." Herz Frank

„Šī ir filma – grēksūdze. Es to esmu veltījis visiem operatoriem, ar kuriem man palaimējies strādāt, kas filmēja ar sirdi un dvēseli un kam viena acs bija sausa, otra – mikla.

Nekad neesmu sevi uzskatījis par tādas filozofijas piekritēju, kas uzskata, ka cilvēks spēj sevi apzināties tikai liktenīgā brīdī, piemēram, nāvei acīs skatoties. Un, lūk, es pats atrados līdzīgā situācijā. Durvis uz jauno filmu man atvēra Baltais eņģelis, bet aiz tām slēpās Melnais... Sieva saslima ar nedziedināmu slimību, pašam bija gaidāma sirds operācija. Es jau gribēju visu pamest. Taču dokumentālista azarts izrādījās spēcīgāks.

 Es pavērsu kameru pret sevi un atskatījos atpakaļ…” Hercs Franks.

"I tried to understand my life in documentaries in both philosophical and artistic terms. I set out for past and it was not important what had happened before or after. Everything went on within me.This 100 minutes long film is dedicated to all the documentary filmmakers I had the honour of working with, the ones with one eye dry and the other one in tears." Herz Frank