Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no vecākajiem Brīvdabas muzejiem Eiropā. Lēmumu par tā dibināšanu Izglītības ministrijas Pieminekļu valde pieņēma 1924. gadā.
Patlaban tas aizņem 87,66 hektārus lielu platību priežu mežā Juglas ezera krastā. Uz muzeju pārvestas, uzstādītas un iekārtotas 118 senas celtnes no visiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem – Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales no 17. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 30. gadu otrajai pusei.
Muzejā izveidotas latviešu zemnieku, amatnieku un zvejnieku sētas. Visās apskatāma pastāvīgā ekspozīcija – sadzīves un darba priekšmeti, interjera iekārtojums – , kas raksturo laika posmu, novadu un mājas saimnieku nodarbošanos. Apmeklētāji var iepazīties ar Kurzemē dzīvojošo lībiešu zvejnieku, Latgales krievu vecticībnieku saimniecībām
Abstract (latvian):
„Dižlīķu” klēts ir raksturīgā kuršu klēts no Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagasta ,,Dižlīķu" mājām pārvesta un atkal uzstatīta Latvijas etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 1932. gada vasarā.
Klēts celta 18. gadsimta vidū. Ārdurvīs ar nazi iegrieztais, tikko saredzamais skaitlis ,,1767" varbūt apzīmē celšanas gadu. Ēku nojaucot, pamatnīcas stūros - pakšos - atrada iecirstus krustiņus un tajos savukārt ieliktus no pīlādža koka darinātus krustveidīgi saliktus kociņus. ,,Labības klēts" āra sienas paksī iecirstajā krustiņā, bez tam, atrada mazu sudraba naudas gabalu - Zviedrijas 1 öres gabalu, sacirstu četrās daļās. Naudas gabals kalts 1730. gadā. Krustu ieciršana pamatnīcas pakšos senos laikos bija stipri izplatīta parādība, saistīta ar ticējumiem, ka tas novēršot uguns briesmas, zibeni, ļaunus garus