Engures luterāņu baznīcas pirmās ēkas celtniecības gads nav zināms, tomēr 14. gadsimta Kurzemes baznīcu reģistros figurē Engures baznīcas nosaukums. 1641. gadā celta otra baznīcas ēka, 1677. gadā trešā baznīca ēka. 1720. gadā vētra ēkai sagāza torni. Ceturto koka baznīcu uzcēla 1772. gadā, taču jau pēc 30 gadiem tā atradās sabrukuma stāvoklī, un nācās celt jaunu – jau piekto baznīcas ēku. Baznīcas ēku iesvētīja 1804. gadā. Baznīca ēka stipri cieta Pirmā pasaules karā, tika bojāts tornis un ērģeles. Engures baznīca ir ievērojama ar to, ka ir viena no retajām koka baznīcām, kas nav nopostīta vai pārbūvēta par mūra baznīcu. Baznīca celta 1804. gadā Engures, Mērsraga un Dzirciema draudzes mācītāja, Engures baznīcas skolas skolotāja Johana Pētera Brandta laikā. Par tās nozīmīgumu liecina arī baznīcas inventārā ierakstītie trīs valsts nozīmes pieminekļi – 1713. gadā veidotā oblātu kārba un divi 1730. gada svečturi. Par ievērības cienīgiem objektiem uzskatāmi arī 1853. gadā veidotais altāris un kancele, kā arī 1854. gadā būvētās, 1926. gadā restaurētās un 1931. gadā pārbūvētās baznīcas ērģeles