Nosaukums (latviešu):

Kārļa Skalbes pamatskolas 7. klases absolventi ar skolotāju

Oriģināla radīšanas datums:

1949-04-01

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Kārļa Skalbes pamatskolas 7. klases absolventi ar skolotāju

Oriģināla radīšanas datums:

1949-04-01

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Izglītība

Temats:

Mācību iestādes

Temats:

Zīmes un simboli

Temats:

Karogi

Temats:

Latviešu diaspora

Temats:

Latvieši -- Vācija

Temats:

Bēgļu nometnes -- Vācija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Vācija

Anotācija (latviešu):

Deviņi Kārļa Skalbes pamatskolas 7. klases absolventi ar skolotāju Antverpes nometnē Flensburgā (angļu zonā), skolas mācību gadu beidzot. Skolēni tautastērpos, uzvalkos un ar ziediem rokās iekštelpās divās rindās. Jauniešiem rokās ir ziedi un dokumenti. Pirmās rindas vidū sēž skolotāja ar ziediem rokās. Fonā pie sienas ir glezna un Latvijas Valsts karogs. Pirmajā rindā, no kreisās: Valda Sorena, Vaira Zemīte, Anna Ruģēna (klases audzinātāja), Ilma-Zeltīte Lūse un Velga Rukuta. Otrajā rindā, no kreisās: Tālivaldis Boģis, Jānis Ābols, Vilnis Noriņš, Jānis Priedkalns un Gunārs Freimanis.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3. novembrī Tacoma, WA); dēls Arvīds Gunārs, 14 gadi vecs; meita Maija, 12 gadi veca; un dēls Vilnis, 9 gadi vecs. Tēvs Fridrichs A. Noriņš palika Liepājā palīdzēt ar bēgļu evakuāciju. Nespēdami atstāt Latviju no Rīgas ostas, bēgļu tūkstoši saplūda Liepājā, un tur palīdzība bija nepieciešama evakuācijai. Pēc izkāpšanas Gotenhāfenas ostā Noriņi nonāca Neustrelitza pilsētā 80 kilometri uz ziemeļiem no Berlīnas, bet drīz bija jābēg tālāk uz rietumiem. Izdevās nokļūt Ziemeļvācijā, nelielā zvejnieku pilsētiņā pie Ziemeļjūras – Husumā, Šlesvig-Holšteinā. Paša pirmā nometne Noriņu ģimenei bija Vīnertas nometne Husumā. Tā bija jauka, neliela nometne, kur ģimene pavadīja vienu gadu. ca Neustrelitza pilsētā 80 kilometri uz ziemeļiem no Berlīnas, bet drīz bija jābēg tālāk uz rietumiem. Izdevās nokļūt, Ziemeļvācijā, nelielā zvejnieku pilsētiņā pie Ziemeļjūras – Husumā, Šlesvig-Holšteinā. Paša pirmā nometne Noriņu ģimenei bija Vīnertas nometne Husumā [Ziemeļvācijā, Šlesvig-Holšteinā, angļu zonā]. Vinnerta ir apmēram 15 km no Huzuma. Tā bija jauka, neliela nometne, kur ģimene pavadīja vienu gadu. Vīnertas nometnē valdīja draudzība un izpalīdzība. Tur salasījās ap 100 bēgļu un apmetās vienkāršās koka barakās. Bēgļi jutās kā viena liela saime. Par nometnes priekšnieku ievēlēja Balodi, ģen. Baloža brāļa dēlu, kurš nometnē ieradās ar kundzi, dēliņu un māti. Viņš vadīja nometni ar lielu noteiktību un meistarību. Nometnē tika nodibināta tautskola vai pamatskola, koris, dažādas nodarbības, gaidu un skautu grupas, pārtikas izsniegšanas vieta, virtuves darbinieku grupa, u.t.t. Tautieši izjuta cits cita tuvumu un atbalstu. Daudzi no viņiem bija pazaudējuši ģimenes locekļus. Nometnes kori sastādīja R. Alberings ar visiem mūzikas mīļotājiem – 32 personām dažādos vecumos. Vinnertas nometnes kora mēģinājumi notika skolas telpās. Neviens netika noraidīts, un skolnieces ar prieku piedalījās. Valodas skolotāja Irma Noriņa noorganizēja Vīnertas nometnes Kārļa Skalbes pamatskolu 1946. gada 23. aprīlī ar 20 skolniekiem un 3 skolotājiem. Skola sekmīgi pastāvēja vienu mācības gadu līdz 1947. gada septembrim, kad nometni likvidēja un iedzīvotājus pārcēla uz Antverpas nometni pie Flensburgas kopā ar citām mazām nometnēm. Skolai nebija mācības līdzekļu, tā skolotāji darīja apbrīnojamu darbu, un skolēniem neiztrūka viens mācības gads. Gaidu kustība uzplauka Vīnertas nometnē vadītājas Reginas Pavasars vadībā. Vīnertas gaidu nometnes nodarbības bija brīvā dabā 35. Gaujas vienībā. Kamēr Maija un Vilnis mācējās Vīnertas nometnes skolā, Gunārs kā vidusskolnieks devās uz Hokensbīli, 15 kilometri no Husuma uz ziemeļrietumiem. Tur mācīja ievērojami latviešu skolotāji – pasniedzēji ar dr. Edv. Ritmani kā direktoru. Kādu vasaru Gunārs apmeklēja traktoru kursus un iemācījās vadīt mašīnas. Noriņu un Sorenu ģimene dzīvoja kopējā mītnē. Telpa vidū bija sadalīta ar sienas skapjiem, radot it kā divu telpu iespaidu. Tuvums bija arī iemesls ilgstošai draudzībai bērnu un jauniešu starpā. 1947. gadā Vīnertas nometnes latviešus pārcēla uz Flensburgu, Antverpas nometni. [Kad Vīnertas nometni pie Husuma slēdza, Kārļa Skalbes pamatskolu pārcēla uz Antverpas nometni pie Flensburgas Ziemeļvācijā pie Dānijas robežas, Šlesvig-Holšteinā.] Maija un Gunārs gāja vienu gadu Kārļa Skalbes vidusskolā. 1948. gadā vidusskolu pārcēla uz Pinebergu pie Hamburgas, un tad uz Neištati, kur Gunārs beidza vidusskolu un tika iesvētīts. Maija tur beidza 3. klasi. 1949. gada vasaras sākumā abas Flensburgas latviešu nometnes – Antverpu un Mirviku – slēdza. Dibināja pēdējo latviešu ģimnāziju Ziemeļvācijā – Neištatē. Pie skolas dibināja internātu, lai ģimnāzisti no apkārtnes nometnēm varētu turpināt izglītību. Izceļošana jau bija sākusies un strauji pieauga. Antverpas nometnē 6. pamatskolas klasē bijām 17 skolēni, tad gadu vēlāk beidzām pamatskolu tikai 9. 1949. g. augustā Neištates ģimnāzijā pirmā klasē bijām 28 skolnieki, savākti no visas Ziemeļvācijas. To vidū tikai 3 no bijušajiem 9. Viens vienīgs mācību gads lielai daļai bija viss, ko ģimnāzisti guva ar šo milzīgo pārorganizēšanu. Jānis Šīmanis bija klases audzinātājs. 1950. gadā visa ģimene satikās Neištatē uz īsu laiku, un tad sākās izceļošana. Noriņu ģimene saņēma galvojumu no Pasaules Luterāņu federācijas, un pēc garākām pārbaudēm un intervijām dabūja atļauju doties uz Takomu, ASV Vašingtonas štatā. Noriņu ģimene atstāja Eiropu jūlijā un iebrauca Ņujorkā 1950. gada 3. augustā. Pēc gara mūža Irma Noriņa aizgāja mūžībā 1991. gadā un ir guldīta latviešu kapu nodaļā jaunajā kapsētā. Bet jaunie iebraucēji, tagad ap 80 gadu vecumu, vēl sparīgi darbojās tālāk, Vilnis Takomā, Maija Mercera salā, un Gunars Bellevue, Vašingtonas štatā."

Oriģināla turētājs (*):

Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs

Oriģināla novietojuma kods:

LPplgD2022.3028.1

Pieder kolekcijai:

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)

Izcelsme:

Vilnis Noriņš

Vieta:

Angļu zona

Vieta:

Flensburga (Flensburg)

Vieta:

Antverpe (Flensburga) (Antwerp-Westerallee; Flensburg)

Izveidošanas datums:

14.06.2022

Labošanas datums:

02.11.2022

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/1046321
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes