Ludza pilsētas tiesības ieguva 1777.gadā. Te atradusies latgaļu pils, pie kuras bijusi arī apmetne. Ziemeļpusē viļņus veļ Zvirgzdenes, Mazais Ludzas, Dunakļu, Lielais Ludzas un dienvidos - Runtortas ezers. Ludzas ģerbonī uz sudraba fona attēlots sarkans ķieģeļu mūris. Virs tā krustveidā melna atslēga un balts zobens ar zilu ēnojumu un zelta rokturi. Mūris vēstī par to, ka Ludza ir bijusi stiprs cietoksnis. Atslēga raksturo Ludzu kā robežpilsētu. Zobens atgādina par senajām cīņām. Ludzas pareizticīgo Svētā Dievmātes Aizmigšanas katedrāle celta 1845.gadā krievu klasicisma stilā. Baznīca atrodas pašā vecpilsētas centrā
The copyright and neighboring rights status of this work has been assessed by the organization that has made the work available, but the organization was unable to make a conclusive determination regarding the copyright status. For additional information, please contact the organization that has made the work available. This work can be freely used for personal use, scientific research, or self-education.
APLIS statement of rights:
Copyright status not specified
APLIS access notice:
Accessible online (without the ability to download)