LV | EN
Nosaukums (latviešu):
Latvijas zinātnieku diaspora: sadarbības tīkli un iespējas
Autors:
Nav autora
Izdevējs:
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta Diasporas un migrācijas pētījumu centrs
Publicēšanas datums:
2018
Resursa virstips:
Teksts
Resursa tips:
Zinātnisks darbs/Teksts


Metadati

Nosaukums (latviešu):
Latvijas zinātnieku diaspora: sadarbības tīkli un iespējas
Zinātniskā darba tips:
Cits
Autors:
Nav autora
Izdevējs:
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta Diasporas un migrācijas pētījumu centrs
Publicēšanas datums:
2018
Valoda:
latviešu
Anotācija (latviešu):
Pētījuma mērķis ir analizēt Latvijas zinātnieku diasporas sadarbību, lai labāk izprastu Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātnieku sadarbības tīklus, sadarbības formas un produktīvas sadarbības priekšnoteikumus, kā arī ārvalstīs dzīvojošo Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātnieku gaidas saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk tekstā ‒ ministrijas) un zinātnieku veidoto komunikāciju ar Latvijas zinātnieku diasporu. Pētījuma uzdevums ir arī izstrādāt ieteikumus sadarbības veicināšanai starp Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekiem diasporā un zinātniekiem Latvijā. Pētījuma mērķis izriet no ministrijas uzstādījuma radīt iespējas Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām mērķtiecīgi sadarboties ar Latvijas zinātnieku diasporu kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai. 2018. gadā Latvijā bija 8045 zinātņu doktori, no tiem puse ir vecāki par 50 gadiem. 2016. gadā zinātnes finansējums bija zemākais kopš 2010. gada un veidoja tikai 0,44 % no IKP, ierindojoties pēdējā vietā Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā ‒ ES). Salīdzinājumam ‒ augstākais finansējums ES zinātnei un attīstībai ir Zviedrijā un Austrijā, virs 3 % IKP, bet vidējais ES ‒ 2 % IKP (CSP 2018; EUROSTAT 2017). Arī zinātnieku īpatsvars nodarbināto struktūrā Latvijā ir viens no zemākajiem ES ‒ pilna laika ekvivalentā tikai nedaudz pārsniedzot 0,5 %. Salīdzinājumam ‒ 2015. gadā tikai Kiprai un Rumānijai šis rādītājs ir vēl zemāks (0,44 %), bet ekonomikām ar augstu pievienoto vērtību ‒ apmēram trīs reizes augstāks. Piemēram, Vācijā, Zviedrijā, Beļģijā, Austrijā, Īrijā, Luksemburgā ‒ virs 1,5 % un Dānijā pat virs 2 % (EUROSTAT 2018). Nelabvēlīgie apstākļi zinātniskai darbībai veido labvēlīgu augsni zinātnieku emigrācijai.
Vispārīgās piezīmes (latviešu):
Autors: Bela, Baiba, 1971-, Bērziņš, Kaspars, Krebs, Valdis, Mieriņa, Inta, 1980-, Vingre, Anete
Temats:
Sociālās zinātnes
Tīmekļa saite:
https://academia.lndb.lv/386
Oriģināla turētājs (*):
Latvijas Universitāte
Pieder kolekcijai:
Academia (Kolekcija)
Izveidošanas datums:
24.10.2025
APLIS autortiesību statuss:
Nav definēts APLIS autortiesību statuss
APLIS piekļuves tiesības:
Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
APLIS tiesību paziņojums:
Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
APLIS piekļuves paziņojums:
Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Bloķēts:
Resursa virstips:
Teksts
Resursa tips:
Zinātnisks darbs/Teksts
URI:
https://dom.lndb.lv/data/obj/1622943
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash Piekļuves statuss
1. pub_0008_Latvijas_zinātnieku_diaspora__sadarbības_tīkli_un_iespējas.pdf 2.27 MB 5c5bebd20408589f7cf8ce48a608c2ab Lejupielādēt Atvērt

Lūdzu uzgaidiet