Šobrīd man ir patiess atvaļinājums. Liekas, ka esmu pabeigusi ceturto klasi un iekāpusi saldā
pensijā.
Šo laiku izmantoju, kārtojot mājas bibliotēku.
Pirmie apbrīnojamie grāmatu plaukti, kurus pieredzēju, atradās vectētiņa Helmuta Kazaka
istabā. Tur bija arī rakstāmmašīna un magnetofons. Es diktēju, viņš rakstīja un mēs ierakstījām.
Tā nu mēs gudrībās, smieklībās un muļķībās dzīvojāmies.
Visas vectēva grāmatas mantoja mana māsīca Lauma – viedākā dāma, kādu pazīstu.
Saldā bērnībā turpinās, tikai prātīgāk un bagātīgāk. Ir pašam sava nauda papīram. Dodu
priekšroku nebalinātam vatmanim vai Munken Pure, bet pieraksti top visās malās.
Tagad mācos pati savus stāstus iesiet vākos.
Vectētiņa seifā jābūt manuskriptam.
Pirms miega lasu Vinniju Pūku, lai pūkaini sapņi. Jūtos kā uzvarētāja.
This work is protected by copyright and/or neighboring rights. It can be freely used for personal use, scientific research, or self-education. Other uses require permission from the right holder(s).
APLIS statement of rights:
Protected by copyrights - not in commercial circulation
APLIS access notice:
Accessible online (without the ability to download)