Nosaukums (latviešu):

Austrumu bastions - Valmieras 17.gadsimta nocietinājumu sistēmas sastāvdaļa

Autors:

Valters Grīviņš

Oriģināla radīšanas datums:

2006-03

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Austrumu bastions - Valmieras 17.gadsimta nocietinājumu sistēmas sastāvdaļa

Autors:

Valters Grīviņš

Oriģināla radīšanas datums:

2006-03

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Fiziskais datu nesējs:

Digitāli radīts

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Ziema

Temats:

Nocietinājumi

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Valmiera (Valmieras novads, Latvija)

Anotācija (latviešu):

Austrumu bastions tika izbūvēts Valmieras viduslaiku pils ZA stūrī. 20. gs. sākumā bastiona vietā uzcelta dzīvojamā māja.

Anotācija (latviešu):

Eleganto četrstāvu namu Rātsupītes krastā projektēja un uzcēla (1906.) akadēmiķis K. L. R. Maršners. Īpašnieks te uzturējās vasarās, jo 20. gs. sāk. - mācību spēks Pēterburgas Štiglica Centrālajā tehniskajā skolā. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā ēku pārplānoja, sadalot vairākos dzīvokļos. Pēc 2006. g. veiktajiem pārbūves un rekonstrukcijas darbiem, pielāgota ekspozīciju telpu, muzeja krātuvju un grāmatu lasītavas vajadzībām. Jaunā veidolā atdzima ne vien pats nams; tika labiekārtota vide, sakārtots iekšējais pagalms. No 2009. gada 16. maija apskatāma pastāvīgās ekspozīcijas „Teic man, Gauja, Valmieras stāstu” 1. (senākā) daļa, kas vēsta par notikumiem un dzīvi pilsētā un novadā. Ar moderno tehnoloģiju palīdzību, vaska figūru, dzīvnieku mulāžu un uzskates materiāla palīdzību vari uzzināt par Valmieras kā attīstītas viduslaiku pilsētas vēsturi līdz 18. gadsimta beigām.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Valmieras pilsētas pirmsākumi meklējami 13.-15. gs. Lucas kalna latgaļu nocietinātajā apmetnē, Elku saliņas upurvietā un, varbūt, zem Livonijas ordeņa pils pamatiem, kuri, 13. gs. II pusē, iespējams, likti 1216.g. nodegušās, vēsturnieku dažādos Ziemeļvidzemes pilskalnos meklētas Beverīnas koka pils vietā. Valmieras pils varētu būt sākta būvēt jau drīz pēc Tālavas sadalīšanas 1224. g., kad šo teritoriju Gaujas augštecē no Rīgas arhibīskapa ieguva Zobenbrāļu ordenis. Tomēr vēstures avoti par pils celšanas ierosinātāju norāda 1281.g. ievēlēto Livonijas ordeņa mestru Vilekinu no Endorpes. Iespējams, sākumā vācieši uzcēla koka pili, kuras vietā vēlāk uzbūvēja mūra nocietinājumus. Šodien no pils pāri palikušas tikai drupas un par tās formu un iekārtojumu ziņas iegūtas no seniem dokumentiem un arheoloģiskajiem izrakumiem. Pils celta uz trīsstūrveidīga paugura, ko norobežo Gauja un Rātsupītes dziļā grava. Pils konfigurācija pielāgota reljefam, tāpēc tās mūri veido izstieptu, trapecveidīgu četrstūri. Valmieras izdevīgais ģeopolitiskais stāvoklis Livonijas ordeņa valsts un nozīmīgā Rīgas - Tērbatas un Rīgas - Pleskavas/Novgorodas tirdzniecības ceļa vidū nosaka pilsētas attīstību. Pie pils un baznīcas izaug amatnieku un tirgotāju apmetne. Dokumentos Valmiera kā pilsēta pirmo reizi minēta 1324. gadā, kad tai jau ir savs maģistrāts. 14.-15. gadsimtā Valmiera uzplaukst kā ievērojams Hanzas savienības tirdzniecības centrs. Apkārt pilsētai tiek izbūvēts ar pili vienotā sistēmā sasaistīts aizsardzības mūris. No 17. gs. plāniem zināms, ka pilsētas mūris stiepās aptuveni 1 km garumā. DR stūrī mūrī bijis kvadrātveidīgs izvirzījums uz Gaujas pusi - iespējama sargtorņa "Stārķa ligzda" vieta. Mūra rietumu daļā atradās Rīgas vārti - viena no divām ieejām pilsētā. ZR pusē, kur mūris pacēlās Varītes jeb Rātsupītes krastā, tas vairākās vietās bijis nostiprināts ar kontrforsiem. ZZA atradās Tērbatas vārti un aiz tiem - dzirnavas uz uzpludinātā Rātsupītes dzirnavezera. Pēc esošajiem aprakstiem var spriest, ka Livonijas kara un Poļu-zviedru kara laikā Valmieras pilsētas mūris bija ievērojami cietis un tā militārā nozīme mazinājusies. 17. gs. beigās, zviedru valdīšanas laikā Valmierai tika izveidota jauna nocietinājumu sistēma no zemes vaļņiem un sešiem, uz āru izvirzītiem bastioniem. Pilsētas aizsargmūrus daļēji nojauca un izmantoja jauno vaļņu pamatu veidošanai. 1681.g. nojauca atlikušos aizsargmūrus, bet 1702. gadā - arī pilsētas vaļņus. Dažu bastionu konstrukcijas daļēji saglabājušās līdz mūsu dienām. Visizcilākais ir Valterkalniņš - Rātsupītes ietekas vietā Gaujā izbūvētais nocietinājums, uz kura jau vairāk nekā 100 gadu atrodas skatu tornis.

Oriģināla turētājs (*):

Valters Grīviņš

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Ģeodēziskie sākumdati:

WGS84

Punkta koordinātas:

57.539515,25.428747

Objekta piegādātājs:

Valters Grīviņš

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/21558/

Vieta:

Valmiera

Gads laika joslai:

2006

Izveidošanas datums:

12.06.2013

Labošanas datums:

12.09.2026

APLIS autortiesību statuss:

Aizsargāts ar tiesībām

APLIS piekļuves tiesības:

Nav

APLIS tiesību paziņojums:

Ir aizsargāts ar autortiesībām

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav pieejams

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/18908
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes