Ikšķiles baznīcas drupas ir senākās mūra ēkas drupas Latvijā. Tās atrodas uz nelielas saliņas - Sv. Meinarda salas mākslīgi radītajā Rīgas HES ūdenskrātuvē Daugavā. Ikšķiles baznīca celta 1185. gadā kristīgās baznīcas misionāra Meinarda vadībā. Baznīca bijusi romāniska divjomu taisnstūrvieda celtne. Draudzes telpas centrā krusta kolonna balstījusi krusta velvi. Romāniska kolonna dalījusi triumfa arku divās daļās. Gadsimtu gaitā baznīca tika gan nopostīta, gan atjaunota. Radikāla baznīcas pārbūve tika sākta 1879. gadā pēc arhitekta J. D. Felsko projekta. Pārbūves gaitā tika nojaukta rietumu galasiena, palielināta draudzes telpa un no tās uz rietumiem uzcelts zvanu tornis. Nojaucot kora austrumu sienu, ēkas paplašinajumā uzcēla pusastoņstūra apsīdu un austrumu sienas vietā izveidoja jaunu triumfa loku. Logus izveidoja gotiskus. Pārbūves laikā tika ievērojami postīta ne tikai senā baznīcas ēka, bet arī tās apkārtne - izrakti apbedījumi kapsētā, sajaukts kultūras slānis. Baznīcu iesvētīja 1880. gada rudenī. Pirmā pasaules kara laikā, 1915. un 1916. gadā baznīcu no Pārdaugavas puses sagrāva vācu artilērija. Kopš Rīgas HES ūdenskrātuves uzpludināšanas 20. gadsimta 70. gados to apņem ūdeņi. Mūsdienās drupas iekonservētas, virs tām izveidots interesantas formas pārsegs, bet salas krasti nostiprināti. 1998. gadā nodibinājās Ikšķiles Romas katoļu draudze. Ikšķiles dome saliņu ar baznīcas drupām nodeva draudzes pārziņā
Object location (*):
National Library of Latvia
Location department:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija