Muiža izveidojusies apmēram 2 kilometrus no Jaundoles un Vecdoles pilsdrupām 17.gadsimtā. Muižas apbūve stipri cieta Pirmā pasaules kara laikā. No ap 20 muižas kompleksa ēkām līdz mūsdienām saglabājušās dažās saimniecības ēkas un kungu māja. Vecākā celtne ir 18.gadsimtā celtā vecā kungu māja - vēlākā pārvaldnieka māja. Tajā saglabājušās kāpnes ar virpotām dokām, rokoko stila durvis un krāsns ar klasicisma stilā apgleznotiem podiņiem. Kungu māja būvēta fon Lēvisu of Menāru dzimtai 1898. gadā neoromānikas stilā, pašlaik tajā darbojas Daugavas muzejs
Abstract (latvian):
Muižai bieži mainījušies īpašnieki. 1631.gadā tā piederēja pulkvedim N.Sperreiternam, vēlāk grāfam G.Gustavsonam. Pēc lielā Ziemeļu kara Krievijas ķeizariene Elizabete Doli uzdāvināja feldmaršalam P. de Lasi (Lacy). Viņa meitai apprecoties ar ģenerālmajoru baronu fon Boii, muiža nonāca viņa īpašumā. Ap 1756. gadu muiža tika ieķīlāta baronam O.H. fon Fītinghofam, kurš 1761. gadā to pārdeva K. fon Boiei. Viņas meita apprecējās ar V. fon Lēvisu of Menāru, kura dzimtas īpašumā muiža palika līdz 1921. gadam. 20. gadsimta sākumā atradās pamatskola, padomju laikā – zvejnieku kolhoza klubs
Object location (*):
National Library of Latvia
Location department:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija