Jelgava - pilsēta Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, 43 kilometrus no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas. Veidojusies, sākot no 13.gadsimta vidus, kad Livonijas ordenis šeit uzcēla komtura pili. Pilsētas tiesības ieguva 1573.gadā un ilgu laiku bijusi Kurzemes un Zemgales hercogistes (vēlāk Kurzemes guberņas) galvaspilsēta. Otrā Pasaules kara laikā pilsēta stipri nopostīta - gājusi bojā gandrīz visa vēsturiskā koka apbūve. Jelgavas Svētās Trīsvienības luterāņu baznīca bija viena no pirmajām luterāņu draudzes mūra baznīcām, kura tika uzcelta Eiropā, baznīca uzskatāma arī par pirmo mūra celtni Jelgavā. To sāka celt 1573.gadā pēc holandiešu būvmeistara Jorisa Jorisona Frēzes (Joris Joriszn Frese) projekta. Pēc vairākkārtējām pārbūvēm baznīcas zvanu tornis 1688.gadā slējās 49,68 metru augstumā. Baznīcas pulkstenis un zvani tika izgatavoti 1575.gadā. Vēlāk, 1862.gadā, arhitekta Emīla Strausa vadībā tika uzcelta augstāka torņa smaile, kas kopā ar vara loksnēm apkalto un apzeltīto krustu sasniedza 80,5 metrus. Baznīca kļuva par augstāko ēku pirmskara Jelgavā. Otrā Pasaules kara laikā dievnamam nodarīti lieli postījumi. 1954.gadā Padomju armijas sapieri saspirdzināja baznīcas ēku, militāristu vajadzībām atstājot tikai zvanu torni. Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas zvanu tornis, kā valsts nozīmes kultūras piemineklis, kopš 1998.gada ir iekļauts Valsts Kultūras pieminekļu sarakstā