Salaspils pils bijusi ordeņa fogta pils. Rakstītajos avotos vāciešu celta pils Salaspilī pirmo reizi parādās 1380. gadā. Pēc arheoloģiskajiem izrakumiem tika secināts, ka pils varētu būt celta 14. gadsimtā 60.-70. gados. Pavisam tiek izdalīti divi lieli būvperiodi. Vispirms uzcelta galvenā pils - ordeņa kastela ar parhamu, bet ap 1500. gadu izbūvēti lielgabalu torņi un plaša austrumu priekšpils. Livonijas kara lakā 1577. gada 28. augustā rīdzinieki Salaspils pili aizdedzināja un 4. septembrī nojauca, lai neatstātu to par atbalsta punktu uz Rīgu ejošam Ivana IV karaspēkam. Pēc tam pils vairs nav atjaunota, un tā pamazām pārvērtusies drupās. 1624. gada revīzijā minēts, ka tiek apdzīvotas dažas pils telpas. 17. gadsimta pils pagrabos ierīkoja kaļķu cepli, kur izmantoja no mūriem izlauztos dolomītakmeņus. Līdz 20. gadsimta vidum virs zemes bija redzama tikai daļa no galvenās pils ziemeļu un austrumu ārsienas