Gaujienas baznīca uzcelta pēc arhitekta Jāņa Brauna (1859–1929) projekta nojauktās koka baznīcas vietā. Baznīcu iesvētīja 1892. gada 31. oktobrī. Celtne izmaksāja 22 500 zelta rubļu, no tiem 12 000 rubļus deva Gaujienas muižas īpašniece Šarlote fon Vulfa. Gaujienas baznīca celta neogotikas stilā. Tā bija no kaltiem akmeņiem celta garenbūve (700 sēdvietas) ar poligonālu altāra apsīdu un piebūvētu torni ar augstu astoņstūra smaili. Fasādēs starp logiem un torņa stūros izvietoti kontrforsi, uz kuriem novietoti tornīši. Celtnes dzegu akcentēja arkatūras joslas. Fasādēs gotiskas smailkoka arkas ar smailkoka sandrikiem. Baznīcas desmit logus greznoja vitrāžas ar ornamentiem un muižnieku ģerboņiem. Sakristejā atradusies unikāla glezna, kurā attēlots karavīrs uz pilsētas fona un uz koka gleznota altārglezna „Kristus pie krusta”. Altāra neogotiskajā rentablā atradušās divas nezināma Pēterburgas autora 1892. gada gleznas – augšdaļā „Kristus debesbraukšanas”, apakšdaļā „Sv. vakarēdiens”. Baznīcā 1892. gadā iebūvētas Vilhelma Zauera firmas ērģeles. Zvanu tornī atradies Rīgas zvanu lējēja J.K. Švenna 1880. gadā liets zvans. Otrā pasaules karā Gaujienas baznīca gāja bojā