Ērgļi ir sens apdzīvots centrs, kura tuvākajā apkaimē koncentrēti daudzi pilskalni un senkapi. Rakstītos avotos Ērgļi pirmoreiz minēti 14. gs. Šīs apdzīvotās vietas likteņi cieši saistīti ar fon Tīzenhauzenu dzimtu, kuras pārvaldījumā tā atradās vairākus gadsimtus, sākot no 1322. gada. 18. gs. Ērgļi pārgāja fon Tranzē dzimtas īpašumā, kuras pārstāvji Ērgļus atstāja 1920. gadā, kad Latvijas agrārreformas rezultātā tiem atsavināja Ērgļu muižu. 1826. gadā zemnieku saimēm sāka piešķirt uzvārdus un ap šo laiku izveidojās tagadējā Ērgļu pagasta robežas, kurās ietilpa Ērgļu pils, Ērgļu mācītājmuižas un Katrīnas muižas pagasti. Latvijas kultūras vēsturē Ērgļu pusei ir liela nozīme kā daudzu ievērojamu latviešu garadarbinieku dzimtenei. Netālu no Ērgļiem pasaulē nācis un vietējos kapos apglabāts latviešu literatūras klasiķis Rūdolfs Blaumanis (1863-1908), Ērgļu apkaimē dzimuši un strādājuši pazīstamie mūziķi brāļi Jurjāni u.c.